11. pantsPsihologu ētikas komisija
Psihologu ētikas komisija
1(1) Psihologu ētikas komisiju un tās vadītāju uz trim gadiem apstiprina Psihologu sertifikācijas padome. Psihologu ētikas komisijas sastāvā ir seši sertificēti psihologi — pa trim pārstāvjiem no Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas. Vismaz divi no Psihologu ētikas komisijas locekļiem ir psihologi—pārraugi.
2(2) Psihologu ētikas komisija:
31) izstrādā Psihologu ētikas kodeksu;
42) sniedz atzinumus par Psihologu ētikas kodeksa normu interpretāciju;
53) skaidro un analizē Psihologu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultē psihologus ētikas jautājumos;
64) apkopo un sagatavo publicēšanai atziņas un skaidrojumus par Psihologu ētikas kodeksa normu interpretāciju un piemērošanu;
75) sniedz Psihologu sertifikācijas padomei atzinumu saistībā ar iesniegumu par psihologa un psihologa—pārrauga iespējamiem Psihologu ētikas kodeksa pārkāpumiem.
8(3) Psihologu ētikas komisijas loceklim ir pienākums sevi atstatīt no jautājumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas, ja:
91) pastāv apstākļi, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņš ir tieši vai netieši ieinteresēts lēmuma pieņemšanā;
102) viņš ir saistīts ar personas, par kuru tiek pieņemts lēmums, darba devēju vai personas pārstāvētu biedrību — ir tās darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs;
113) viņš ir personas, par kuru tiek pieņemts lēmums, radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei;
124) viņam ar personu, par kuru tiek pieņemts lēmums, ir kopīga saimniecība;
135) lēmumu pieņemšana vai piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ietekmē viņa paša, viņa radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Psihologa profesionālās darbības pamatprincipi
1Psihologs savā profesionālajā darbībā ievēro šādus pamatprincipus:
21) atbildības principu — psihologs uzņemas atbildību par savu profesionālo darbību un pieņemtajiem lēmumiem neatkarīgi no personiskiem un ārējiem apstākļiem, kā arī par šo lēmumu īstenošanu un sekām saskaņā ar likumu;
32) kompetences principu — psihologs veic psihologa profesionālo darbību tikai tādās situācijās un jomās, kurās viņam ir atbilstoša kompetence, zināšanas un kvalifikācija, kā arī, ja nepieciešams, konsultējas ar citiem kolēģiem vai iesaka citu speciālistu;
43) konfidencialitātes principu — psihologs neizpauž ziņas par pasūtītāju un klientu, viņus identificējošu, kā arī ar pasūtītāju vai klientu saistītu personīga rakstura informāciju, kas tapusi zināma, pildot profesionālos pienākumus, izņemot šā likuma 16. pantā minētos gadījumus;
54) klienta psiholoģiskās labklājības principu — psihologs, veicot profesionālo darbību, neizmanto tādas psiholoģiskā darba metodes, kas var kaitēt klienta psiholoģiskajai labklājībai;
65) profesionālas sadarbības principu — psihologs situācijā, kad tas ir nepieciešams, sadarbojas gan ar citiem psihologiem, gan ar citu profesiju pārstāvjiem, ievērojot šā likuma 16. pantu;
76) klienta informēšanas par psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) mērķiem un rezultātiem principu — psihologs pirmās konsultācijas laikā informē klientu par konsultācijas mērķi un to, kādā veidā klientam būs iespēja iepazīties ar darba rezultātu;
87) ētiskas attieksmes un rīcības principu — psihologs, veicot profesionālo darbību, ievēro vispārpieņemtās un profesionālās ētikas normas;
98) cilvēka personības respektēšanas principu — psihologs respektē un veicina cilvēka tiesību, vērtības, goda un cieņas apzināšanos;
109) godīguma principu — psihologs ievēro un veicina godīgumu psiholoģijas zinātniskajā un akadēmiskajā darbībā, savā profesionālajā darbībā ir godīgs un taisnīgs.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.