Publiskas personas mantas atsavināšanas likums 4. pants — (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(11) Publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu attiecībā uz valsts mantu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajos gadījumos var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas.

(12) Tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts, var ierosināt, ja Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajā attiecīgās augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā ir paredzēta šā īpašuma atsavināšana. Citas publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānā minētā valsts nekustamā īpašuma noskaidro Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.

(3) Kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz atvasinātas publiskas personas mantu attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 10 000 euro.

(31) Ja atsavina valsts kustamo mantu dzīvnieku, kurš veselības stāvokļa, fizisko vai psiholoģisko īpašību dēļ atzīts par nederīgu attiecīgās iestādes uzdevumu veikšanai , to vispirms var piedāvāt tai amatpersonai, kura minēto dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus. Ja amatpersona, kura dzīvnieku izmanto, pildot amata (darba) pienākumus, pāriet dienestā (darbā) uz citu valsts iestādi, bet tai attiecīgais dzīvnieks nav nepieciešams, minēto dzīvnieku var piedāvāt amatpersonai, kura to izmantoja, pildot amata (darba) pienākumus, un nepiedāvāt citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(4) Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:

1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;

2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;

3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu;

8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums;

9) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā, saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu;

10) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve) kā patstāvīgs īpašuma objekts, un spēkā esošais zemesgabala nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

(41) Publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības ir paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kādā apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Atsavināšanu var ierosināt pēc tam, kad apbūves tiesīgais ir izpildījis visus izsoles un apbūves tiesības līguma noteikumus.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.

(6) Atsavināšanas ierosinājums nav nepieciešams tāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, izņemot šā panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā minētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006., 21.06.2007., 30.10.2008., 18.06.2009., 21.10.2010., 08.07.2011., 29.10.2015., 16.06.2016., 20.06.2019., 12.10.2023., 27.03.2024. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. 4.1 daļa stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)