13. pantsParedzamās līgumcenas noteikšana
Paredzamās līgumcenas noteikšana
1(1) Partnerības iepirkuma līguma paredzamo līgumcenu nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
2(2) Koncesijas līguma paredzamo līgumcenu nosaka kā finanšu līdzekļu kopējo apjomu (izņemot pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no koncesijas līguma. Publiskais partneris, aprēķinot paredzamo līgumcenu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus koncesijas līguma grozījumus, tai skaitā termiņa pagarinājumus, galalietotāja maksājumus, kas nav veikti publiskā partnera labā, jebkādus publiskās personas veiktos maksājumus, tai skaitā publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma, vai jebkura veida publiskās personas sniegtās finansiālās priekšrocības, ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu, visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus publiskais partneris paredzējis darīt pieejamus privātajam partnerim un kuri nepieciešami koncesijas līguma izpildei, jebkurus trešo personu maksājumus vai sniegtās finansiālās priekšrocības, kas saistītas ar koncesijas līguma izpildi, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja publiskais partneris paredz koncesijas procedūras pretendentiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.
3(3) Publiskās un privātās partnerības līguma paredzamo līgumcenu nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, un tā ir spēkā, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par koncesiju vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms koncesijas procedūras uzsākšanas. Paredzamās līgumcenas aprēķināšanas metodi iekļauj publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos.
4(4) Ja brīdī, kad pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, koncesijas līguma līgumcena par vismaz 20 procentiem pārsniedz sākotnēji paredzamo, par koncesijas līguma paredzamo līgumcenu uzskata līgumcenu, kāda noteikta minētā lēmuma pieņemšanas brīdī.
5(5) Koncesijas līguma paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteiktās koncesijas procedūras nepiemērošanu. Nav atļauts sadalīt daļās koncesijas projektu, lai izvairītos no attiecīgās koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas.
6(6) Ja saistībā ar paredzēto koncesijas līguma priekšmetu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Šā likuma prasības attiecībā uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to.
716
8(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)
913.1 pants. Līgumcenas robežvērtība
10Šā likuma 13. panta sestajā daļā, 20. panta trešajā daļā, 31.1 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 31.2 panta pirmās daļas 2. punktā, 37.5 panta trešajā daļā, 37.6 panta trešajā daļā, 39. panta otrajā, trešajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā, 63. panta piektās daļas 1. punktā minēto līgumcenas robežvērtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro publiskajam partnerim. Ministru kabinets līgumcenas robežvērtību nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenas robežvērtību.
1117
12(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana
1(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, raugoties no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.
2(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, reglamentē Ministru kabinets.
3(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:
41) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;
52) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome;
63) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns;
74) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.
8(4) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas tīmekļvietnē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
918
10(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.