20. pants
Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm izvirzītās prasības. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.

(2) Pasūtītāja prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu būtību, ja vien tie ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem.

(3) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai piegādēm un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai piegādes tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, iesaiņojumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes visos būvdarbu aprites cikla posmos. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, noteikumus par būvprojektēšanu un cenas noteikšanu un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, kā arī materiāliem un priekšmetiem, ko paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksu noteikšanas kārtību publiskam būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.

(4) Tehniskajās specifikācijās nosaka publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskam pakalpojuma līgumam papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, noteikumus par klimata pārmaiņu samazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) un pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāti, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz preces vai pakalpojuma piekļūstamību personām ar invaliditāti), izpildes prasības, pakalpojumu sniegšanas metodiku, preces lietošanas prasības, drošības noteikumus, izmērus, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesu un metodes jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(5) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus, iekļaujot arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;

2) ar atsauci uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie novērtējumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projektēšanu, tāmēšanu un izpildi, un preču izmantošanu. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus saskaņā ar šīs daļas 1. punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(6) Ja tas nav izšķiroši svarīgi iepirkuma līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru iepirkuma līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

(7) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma 22. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās pasūtītāja prasības.

(8) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu, tas nenoraida piedāvājumus, kas atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs, un ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma 22. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst pasūtītāja noteiktajām funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām.

(9) Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā pasūtītāja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, izņemot gadījumus, kad pasūtītājs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu tehniskajās specifikācijās. Ja ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl tie prasa nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ievērot universālā dizaina principus.

(91) Piekļūstamības prasības, kas attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. pantā ietvertajām precēm un pakalpojumiem noteiktas saskaņā ar minētā likuma 4. panta otro daļu, ir obligātas piekļūstamības prasības šā panta devītās daļas izpratnē.

(10) Tehniskajās specifikācijās var norādīt arī nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam.

(11) Iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Pasūtītājs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

21

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023. 9.1 daļa stājas spēkā 28.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)