1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) publisks pasākums fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

11) publiska vieta šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;

12) paaugstināta riska pasākums šā likuma izpratnē: publisks pasākums, kura plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu vai gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, 1000 personu vai kuru tā organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu un kura rīkošanai ir nepieciešama atļauja saskaņā ar šā likuma 5. pantu. Šā likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām;

2) pasākuma organizators pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;

4) par tehnisko drošību atbildīgā persona pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;

5) kārtības uzturētāji Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 20.06.2013., 18.06.2015. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)