10. pants
Pasākuma organizatora tiesības un pienākumi

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā;

3) pieņemt lēmumu turpināt uz laiku apturētu publisku pasākumu, ja Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts robežsardzes atbildīgā amatpersona vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgā amatpersona apstiprinājusi, ka pasākuma dalībnieku un apmeklētāju dzīvība, veselība vai drošība nav apdraudēta.

(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;

7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;

8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10) atcelt vai uz laiku apturēt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka vai apmeklētāja drošībai Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgā amatpersona;

11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu;

12) ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem nodrošināt publiska pasākuma dalībnieku un apmeklētāju informēšanu un apziņošanu par pasākuma drošības prasībām, pasākuma atcelšanu, apturēšanu uz laiku vai evakuāciju;

13) apdraudējuma situācijā rīkoties atbilstoši pasākuma drošības plānam (ja tāds ir) un izpildīt Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumus.

(21) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.

(22) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad publiskā pasākuma turpināšana rada draudus valsts robežu šķērsojošo personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei un tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai vai attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizators pārtrauc pasākumu, ja to pieprasa Valsts robežsardzes amatpersona.

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā.

13

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 26.03.2009., 04.06.2020. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)