29. pants
Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālo pakalpojumu sniegšana

(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus:

1) pēc klienta uzaicinājuma, valsts vai pašvaldību institūcijās un to padotībā esošajās iestādēs — pēc augstākas institūcijas vadības uzaicinājuma, bet kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības institūcija ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs, — pēc pašas kapitālsabiedrības vai pēc kapitāla daļu turētāja uzaicinājuma;

2) pēc likumā noteiktā valsts institūciju un amatpersonu uzaicinājuma.

(2) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība revīzijas pakalpojumus sniedz saskaņā ar rakstveidā noslēgtu šo pakalpojumu sniegšanas līgumu — revīzijas pakalpojumu līgumu.

(3) Klientam, komercsabiedrības biedriem vai dalībnieku (akcionāru) sapulcei ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, ar kuru slēgt revīzijas pakalpojumu līgumu, ciktāl šo izvēli neierobežo šajā likumā noteiktās zvērināta revidenta neatkarības, objektivitātes vai citas prasības, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru — arī regulas Nr. 537/2014 5. panta 1., 4. un 5. punktā un 6. pantā noteiktie ierobežojumi. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir tiesības brīvi izvēlēties klientu, ar kuru slēgt līgumu par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, ciktāl šo izvēli neierobežo šajā likumā noteiktās zvērināta revidenta neatkarības, objektivitātes vai citas prasības, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru — arī regulas Nr. 537/2014 5. panta 1., 4. un 5. punktā un 6. pantā noteiktie ierobežojumi. Šajā daļā minētās komercsabiedrības biedru vai dalībnieku (akcionāru) sapulces tiesības nevar ierobežot ne plānotie revīzijas pakalpojumu līguma nosacījumi, ne jebkuras iepriekšējas vienošanās, ne arī kapitālsabiedrības valdes noslēgtajā līgumā ietverts noteikums.

(31) Klients var vienpusēji atkāpties no revīzijas pakalpojumu līguma ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām, vai — attiecīgā gadījumā — par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma procedūrām, nav pamats līguma izbeigšanai. Klientam, kas ir vienpusēji atkāpies no revīzijas pakalpojumu līguma, ir pienākums par to nekavējoties rakstveidā ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — arī Latvijas Bankaii, norādot iemeslu.

(32) Ja kapitālsabiedrība ir sabiedriskas nozīmes struktūra, šīs kapitālsabiedrības dalībnieki (akcionāri), kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, vai šā likuma 37.5 panta otrajā daļā minētā kompetentā iestāde var celt prasību tiesā pret šo kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulcē ievēlētā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atsaukšanu, ja tam ir pamatots iemesls.

(33) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, ar kuru izbeigts revīzijas pakalpojumu līgums tā darbības termiņa laikā, ir pienākums par to nekavējoties rakstveidā ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, bet, ja klients, ar kuru bija noslēgts pirms termiņa beigām izbeigtais līgums, ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — arī Latvijas Bankai, norādot iemeslu.

(34) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas ir noslēgusi vai pagarinājusi revīzijas pakalpojumu līgumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju ar klientu, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra, ir pienākums pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad minētais līgums stājies spēkā, paziņot Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei klienta nosaukumu un minētajā līgumā noteikto revīzijas pakalpojumu sniegšanas termiņu (gados), kā arī laikposmu, par kuru sagatavots pirmais saskaņā ar šo līgumu revidētais gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats.

(35) Lielo komercsabiedrību, mazo un vidējo komercsabiedrību, koncerna mātes sabiedrību, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, bet nav tādas komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, un kas saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu sagatavo ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja ir pienākums tādu sagatavot) akcionāri, dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs daļas ietvaros — dalībnieki), kuri kopā pārstāv piecus un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo daļu vai akciju skaita, ir tiesīgi iesniegt dalībnieku sapulcē lēmuma projektu, ar kuru ierosina pieaicināt citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas nav sabiedrības dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, vai tāda revidentu komercsabiedrību tīkla dalībnieks, pie kura pieder ievēlētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, sniegt apliecinājuma ziņojumu par sabiedrības konkrētām ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sadaļām un par apliecinājuma ziņojuma pieejamību dalībnieku sapulcei.

(36) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var vienpusēji atkāpties no revīzijas pakalpojumu līguma ar klientu tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas ir vienpusēji atkāpusies no revīzijas pakalpojumu līguma, ir pienākums par to nekavējoties rakstveidā ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — arī Latvijas Bankai, norādot iemeslu.

(4) (Izslēgta ar 15.12.2016. likumu)

(41) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nav tiesību ilgāk par sešiem gadiem pēc kārtas sniegt revīzijas pakalpojumus vienā un tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kā arī vismaz divus gadus pēc šā laikposma beigām aizliegts piedalīties minētā klienta gada pārskata revīzijā.

(5) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz vienu gadu pēc gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līguma izbeigšanas ir aizliegts ieņemt amatu tās komercsabiedrības valdē vai padomē, kura ir bijusi izbeigtajā līgumā minētais klients. Ja izbeigtajā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līgumā minētais klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, tad zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz divus gadus pēc minētā līguma izbeigšanas ir aizliegts:

1) ieņemt amatu šīs sabiedriskas nozīmes struktūras valdē vai padomē;

2) kļūt par šīs sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas locekli vai, ja attiecīgā sabiedriskas nozīmes struktūra revīzijas komiteju neveido, — par tādas institūcijas locekli, kura veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas.

(51) Zvērinātam revidentam, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltajam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz vienu gadu pēc revīzijas pakalpojumu sniegšanas ir aizliegts ieņemt amatu sava bijušā klienta pārvaldības struktūrā, valdē, padomē, revīzijas komitejā vai, ja attiecīgais klients revīzijas komiteju neveido, — institūcijā, kas veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas.

(6) Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents reizi gadā sniedz rakstveida apliecinājumu par savas zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību no revidējamā klienta tādas kapitālsabiedrības revīzijas komitejai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kā arī to informē par jebkuriem šim klientam papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents informē klienta revīzijas komiteju par apstākļiem, kas apdraud viņa neatkarību šā likuma 26.panta otrās daļas izpratnē, un konsultējas par pasākumiem, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu.

(7) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz revīzijas pakalpojumus klientam, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra, ir pienākums rakstveidā paziņot Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei un Latvijas Bankai par zvērināta revidenta ziņojuma sniegšanas termiņa kavējuma iemeslu, ja zvērināta revidenta ziņojuma sniegšana klientam tiks kavēta un kavējums pārsniegs normatīvajos aktos noteikto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņu.

41

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 12.06.2008., 29.10.2015., 15.12.2016., 19.04.2018., 26.09.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)