37. pants
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstiskā uzraudzība

(1) Jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģētajiem ar revīzijas pakalpojumu uzraudzību saistītajiem uzdevumiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas tiesību aktus, kas reglamentē zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citu šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģēto uzdevumu izpildi, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija apstiprina pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(2) Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesīgs piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs, kopsapulcēs, komiteju un komisiju sēdēs, kā arī iepazīties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir pienākums paziņot Finanšu ministrijai par kopsapulces sasaukšanu un par valdes, komiteju un komisiju sēdēm ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgās kopsapulces vai sēdes un rakstveidā informēt Finanšu ministriju par pieņemtajiem lēmumiem.

(3) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesības pieprasīt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas visas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami pārraudzības nodrošināšanai.

(4) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, nedrīkst būt tāda persona, kura pēdējo triju gadu laikā, pirms tā uzsākusi pildīt pienākumus, kas saistīti ar pārraudzību un sadarbību, ir sniegusi revīzijas pakalpojumus vai bijusi balsstiesīgs dalībnieks vai akcionārs vai valdes vai padomes loceklis, vai darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, vai bijusi citādi saistīta ar zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

(5) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu un personas datus, kuri iegūti, veicot šajā likumā noteikto pārraudzību un sadarbību, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(6) Šajā pantā minētās prasības revīzijas pakalpojuma uzraudzības jomā ir vienlīdzīgi piemērojamas arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma uzraudzībai.

61

(22.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010., 22.03.2012., 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.1 pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija ir atbildīgā iestāde sadarbībā ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

(2) Finanšu ministrija pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nekavējoties sniedz palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Šā panta izpratnē palīdzība nozīmē izmeklēšanu un informācijas sniegšanu pēc dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kā arī atļaujas došanu citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai vai tās pilnvarotajām personām piedalīties izmeklēšanā. Ja Finanšu ministrija nevar nekavējoties sniegt pieprasīto palīdzību, tā informē pieprasījuma iesniedzēju par šo apstākli, norādot kavēšanās iemeslus.

(3) Finanšu ministrija var atteikties sniegt šā panta otrajā daļā minēto palīdzību, ja:

1) informācijas sniegšana vai izmeklēšana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums;

3) par tām pašām darbībām jau ir pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums.

(4) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši citas dalībvalsts revidenti vai revidentu komercsabiedrības, kas ir tiesīgas veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijas (pārbaudes). Saņemto informāciju Finanšu ministrija izmanto, tikai lai sniegtu palīdzību šajā pantā minētajās izmeklēšanas darbībās.

(41) Finanšu ministrija nekavējoties informē citas dalībvalsts kompetento institūciju, ja, veicot šā panta ceturtajā daļā minētās izmeklēšanas darbības, tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) persona, kas ir tiesīga veikt citā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), nav ievērojusi ar profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti saistītās prasības vai nav reģistrēta publiskā reģistrā, vai nav pakļauta kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

2) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) nav veikta saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskajiem revīzijas standartiem;

3) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt.

(42) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par izmeklēšanas darbībām, kas veiktas pēc informācijas saņemšanas par šā panta 4.1 daļā minētajiem apstākļiem, un par izmeklēšanas gaitā atklātiem būtiskiem faktiem, kuri var būt par pamatu attiecīgiem pasākumiem šo apstākļus novēršanai.

(43) Ja Finanšu ministrija saņem informāciju no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas par to, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav ievērojusi šā likuma prasības vai ka Latvijā reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt, Finanšu ministrija veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības un informē citas dalībvalsts kompetento institūciju par šīs izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(44) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt, lai izmeklēšanas darbības citas dalībvalsts teritorijā veic šīs dalībvalsts kompetentā institūcija vai lai citas dalībvalsts kompetentā institūcija dod atļauju Finanšu ministrijas pilnvarotai personai piedalīties šīs dalībvalsts kompetentās institūcijas vadītajā izmeklēšanā.

(45) Ja izmeklēšana tiek veikta Latvijas teritorijā, Finanšu ministrija uzrauga izmeklēšanu visā tās gaitā.

(5) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Sniedzot šā panta otrajā un sestajā daļā minēto informāciju citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētā informācija satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, veicot šajā pantā minēto izmeklēšanu, kļuvusi zināma šā panta otrajā daļā minētā informācija un kuras piedalījušās šā panta sestajā daļā minētās informācijas sniegšanā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu vai personas datus, kuri iegūti, veicot minēto izmeklēšanu un sniedzot informāciju, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(6) Finanšu ministrija sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, sniedzot tām informāciju par zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraudzību un saņemot no tām informāciju par to reģistrā ierakstīto ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzību. Sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, Finanšu ministrija paļaujas uz ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem tajā dalībvalstī, kuras attiecīgajā reģistrā ārvalsts revidents vai ārvalsts revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta.

(7) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība veic citā dalībvalstī reģistrētas Latvijas Republikas koncerna meitas sabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), kuru izmanto Latvijas Republikas koncerna konsolidētā gada pārskata sagatavošanā, tad šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzija (pārbaude) tiek atzīta par līdzvērtīgu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veiktajai gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzijai (pārbaudei) un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas veic šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību profesionālās ētikas kodeksa prasībām.

(8) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus tādai komercsabiedrībai, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā, bet kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas regulētajā tirgū, tad šie revīzijas pakalpojumi tiek atzīti par līdzvērtīgiem zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz šos revīzijas pakalpojumus, netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību profesionālās ētikas kodeksa prasībām.

62

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009., 22.03.2012. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

37.2 pants. Revīzijas konsultatīvā padome

(1) Revīzijas konsultatīvā padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs. Padomes darbības mērķis ir veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu.

(2) Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, akciju sabiedrības "Nasdaq Riga", Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas un kādas no Latvijas augstskolām.

(3) Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbību tehniski nodrošina Finanšu ministrija no tai šim mērķim valsts budžetā piešķirtiem līdzekļiem.

63

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010., 18.04.2013., 26.09.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

37.3 pants. Revīzijas konsultatīvās padomes uzdevumi un tiesības

(1) Padome izskata Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, kā arī par Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un profesionālās ētikas kodeksa prasībām un sniedz ieteikumus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai to pilnveidošanai, vienlaikus informējot arī Finanšu ministriju par sniegtajiem ieteikumiem.

(2) Padomei ir tiesības saņemt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Padomes uzdevumu izpildei.

(3) Padomes pilnvarotajiem locekļiem ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs un komiteju sēdēs, kurās tiek izskatīti šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti, kā arī iepazīties ar šajās kopsapulcēs un sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(4) Padomei ir tiesības sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

(5) Padomes locekļi, kuriem saistībā ar Padomes uzdevumu izpildi kļuvis zināms komercnoslēpums, ievēro konfidencialitātes prasības. Konfidencialitātes prasības attiecas uz visiem Padomes locekļiem, arī uz personām, kuras beigušas pildīt savus pienākumus Padomē.

(6) Padome reizi gadā rakstveidā iesniedz Finanšu ministrijai apkopotu informāciju par savu darbību.

64

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

37.4 pants. Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija slēdz savstarpēju vienošanos ar trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā, ja no tās ir saņemts šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījums. Par savstarpējās vienošanās noslēgšanu Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju.

(2) Finanšu ministrija pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodod tai zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, kuri ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, ja pastāv visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) pieprasītie revīzijas darba dokumenti un citi dokumenti attiecas uz revīzijas pakalpojumu sniegšanu tādām komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti attiecīgās trešās valsts regulētajā tirgū, vai uz tādu komercsabiedrību, kura ir konsolidācijā iesaistītā koncerna meitas sabiedrība, kuras gada pārskata revīziju (pārbaudi) veic attiecīgās trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība;

2) trešās valsts kompetentā institūcija ir sniegusi revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījuma pamatojumu;

3) uz trešās valsts kompetentās institūcijas darbiniekiem, kuri saņem pieprasīto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, attiecas konfidencialitātes prasības;

4) trešās valsts kompetentā institūcija ir no tādas trešās valsts, kuras uzraudzības, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmas Eiropas Komisija ir atzinusi par līdzvērtīgām dalībvalstu uzraudzības, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmām.

(3) Finanšu ministrija ir tiesīga atteikties nodot šā panta otrajā daļā minēto dokumentu kopijas, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) dokumentu kopiju nodošana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums.

(4) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieprasījumu iesniegt Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc šā panta ceturtajā daļā minētā Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas pieprasa no attiecīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības Finanšu ministrijas pieprasījumā minēto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, kuras ir apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.

(6) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas to nodošanai attiecīgajai trešās valsts kompetentajai institūcijai. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija minētās dokumentu kopijas iesniedz apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ievēro konfidencialitātes prasības un, iesniedzot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Personas datu nodošana trešo valstu kompetentajām institūcijām notiek saskaņā ar regulas Nr. 2016/679 15. pantu. Visām personām, kurām, nododot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas Finanšu ministrijai, kļuvis zināms komercnoslēpums un personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(7) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto dokumentu kopijas šā panta sestajā daļā minētajā termiņā, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu ministrijai, norādot kavēšanas iemeslus un datumu, kad dokumentu kopijas tiks iesniegtas.

(8) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar trešās valsts kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Nododot šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, nododot revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas trešās valsts kompetentajai institūcijai, ir kļuvis zināms komercnoslēpums vai personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

65

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)