2. pants

1Rīcības virziens

2FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA

37.

4ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").

5Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:

6• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),

7• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi

8• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"

9• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),

10• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),

11• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),

12Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.

13Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:

14SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",

15SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"

16SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",

17SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’

18SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",

192.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā".

20Darbības rezultāts

21Rezultatīvais rādītājs

22Atbildīgā institūcija

23Līdzatbildīgās institūcijas

24Izpildes termiņš

25Finansējuma avots

26Gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, var pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu, tādējādi sekmējot ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.

27Veikti atbilstoši grozījumi 6 MK noteikumos

28EM

29LIAA (EM), ALTUM, LB fintech jautājumos sadarbībā ar FLA

3031.12.2025.

31atbalsta programmu finansējuma ietvaros

328.

33TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.

34Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.

35Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.

36Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.

37Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.

38Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.

39Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10

40Darbības rezultāts

41Rezultatīvais rādītājs

42Atbildīgā institūcija

43Līdzatbildīgās institūcijas

44Izpildes termiņš

45Finansējuma avots

46Ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus.

47Veikti atbilstoši grozījumi MK 07.11.2023. noteikumos Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi"

48EM

49LIAA (EM)

5031.12.2025.

51atbalsta programmas finansējuma ietvaros

529.

53PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas.

54Darbības rezultāts

55Rezultatīvais rādītājs

56Atbildīgā institūcija

57Līdzatbildīgās institūcijas

58Izpildes termiņš

59Finansējuma avots

60Veicinātas investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.

61Izveidots ALTUM pašu kapitāla fonds

62EM

63ALTUM

6431.12.2026.

65ALTUM atmaksu, brīvo līdzekļu vai 2024.gada peļņas ietvaros: vismaz 10 milj. EUR

6610.

67STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.

68Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.

69Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.

702025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..

712025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.

72Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11

73Darbības rezultāts

74Rezultatīvais rādītājs

75Atbildīgā institūcija

76Līdzatbildīgās institūcijas

77Izpildes termiņš

78Finansējuma avots

79Veicināti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā un pārvaldnieki motivēti aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai

80Nodrošināta likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (881/Lp14) virzība Saeimā

81LM

82FM, LB

8331.12.2025.

84Iesaistīto pušu valsts budžeta ietvaros

8511.

86ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.

87Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.

88Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.

89Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām.

90Darbības rezultāts

91Rezultatīvais rādītājs

92Atbildīgā institūcija

93Līdzatbildīgās institūcijas

94Izpildes termiņš

95Finansējuma avots

96Veicināta kolektīvo finansēšanas platformu aktīva loma kreditēšanā un nodrošināts stabils un paredzams finansējums uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām.

97Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments

98EM

99ALTUM

100LB

101sadarbībā ar FLA

10231.12.2025.

103ALTUM piesaistot līdzekļus kredītlīnijas veidā vai publiskais finansējums

10412.

105ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.

106Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:

107• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;

108• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;

109• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.

110Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.

111Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.

112Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām.

113Darbības rezultāts

114Rezultatīvais rādītājs

115Atbildīgā institūcija

116Līdzatbildīgās institūcijas

117Izpildes termiņš

118Finansējuma avots

119Paplašinātas uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespējas, nodrošinot lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.

120Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments

121EM

122ALTUM

123LB sadarbība ar NASDAQ

12430.06.2026.

125atbalsta programmas finansējuma ietvaros

12613.

127EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.

128Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.

129Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.

130Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai.

131Darbības rezultāts

132Rezultatīvais rādītājs

133Atbildīgā institūcija

134Līdzatbildīgās institūcijas

135Izpildes termiņš

136Finansējuma avots

137Sagatavoti priekšlikumi kā uzlabot eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nosedzot lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības

138MK iesniegts ziņojums par nepieciešamo turpmāko rīcību

139EM

140ALTUM

141FM

14231.12.2026.

143Izvērtējums EM/ALTUM esošā budžeta finansējuma ietvaros

14414.

145KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.

146Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.

147Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

148Darbības rezultāts

149Rezultatīvais rādītājs

150Atbildīgā institūcija

151Līdzatbildīgās institūcijas

152Izpildes termiņš

153Finansējuma avots

154Sagatavoti priekšlikumi kā samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē

155MK iesniegts izvērtējums

156FM

157LB, EM sadarbībā ar PTAC, FLA, LFNA

15831.12.2025.

159Iesaistīto pušu budžeta ietvaros

16015.

161BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.

162Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.

163Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.

164Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām.

165Darbības rezultāts

166Rezultatīvais rādītājs

167Atbildīgā institūcija

168Līdzatbildīgās institūcijas

169Izpildes termiņš

170Finansējuma avots

171Uzņēmējam ir iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.

172Platformā business.gov.lv pieejama informācija par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām

173LIAA (EM)

17431.12.2025.

175LIAA valsts budžeta finansējuma ietvaros