2. pants
Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca (pirmo reizi minēta 1209. gadā) kā sena vēlās ķieģeļu gotikas un baroka laika celtne ar bagātu vēsturi, īpaši raksturīgu apjomu, telpisko struktūru, rietumu fasādes portālu plastiku, torņa smailes vizuālo tēlu Rīgas vēsturiskā centra siluetā, pārbūves un atjaunošanas procesiem, apzinātām un neskartām arheoloģiskajām liecībām, saglabātiem ievērojamiem mākslas priekšmetiem un arhitektūras detaļām ir unikāla sakrālās arhitektūras vērtība Latvijā un liecina par būvkultūras augstākajiem sasniegumiem Ziemeļeiropā.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcai kā kristīgās ticības dievnamam kopš 13. gadsimta piemīt īpaša nemateriāla nozīme tā simbolizē piederību Rietumu kristīgajai tradīcijai un tās formētajai eiropisko vērtību kultūrtelpai; tā ir bijusi nozīmīgs humānisma un Reformācijas ideju izplatības centrs Baltijas jūras reģionā.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīca ir piemineklis vācbaltiešu kultūras mantojumam Latvijā un 20. gadsimta totalitāro režīmu izraisītajās civilajās katastrofās zaudētās Latvijas tautas daļas piemiņas zīme.

(4) Rīgas Svētā Pētera baznīca ir daudzveidīgas vēsturiskās pieredzes un Rietumu kristietības katoliskās un luteriskās ticības formēta kolektīvās kultūratmiņas vieta, kas paliekoši ietekmējusi Latvijas sabiedrības kultūras identitāti un Rīgas pilsētas iedzīvotāju reliģisko pašizpratni, politisko briedumu un vietas piederības apziņu.

3