5. pants
(1) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
(2) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:
1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);
2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;
3) vēsturiskā apbūve (īpaši viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;
4) arheoloģiskais kultūrslānis;
5) publiskā ārtelpa;
6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;
7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;
8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);
9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.
(3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.
(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem, kā arī uz pagalmos esošām dzīvojamām ēkām, ja tās to izveidojuma vai izvietojuma dēļ nav piemērotas dzīvošanai.
(5) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus uzstādīt, ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pilsētas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.
(6) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim. Vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežas nosaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
(7) Ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, zemes īpašniekam gada laikā ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku. Iestādāmā koka precīzu novietojumu, sugu, izmērus un kopšanas nosacījumus nosaka Rīgas domes par apstādījumiem atbildīgā institūcija, kura tos saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Kokus un citus stādījumus, kuri attiecināmi uz Rīgas vēsturiskā centra zaļumu un zaļo zonu sistēmu, pēc saskaņošanas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā (turpmāk Rīgas vēsturiskā centra plānojums).
(8) Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka tās kultūrvēsturiskā vērtība zudusi un nav iespējama tās renovācija un restaurācija, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un tādu pašu būvmateriālu ēkas būvniecība, saglabājot esošos autentiskos ēkas elementus ar kultūrvēsturisku vērtību.
6
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2017., 20.09.2018. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)