15. pantsĪpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, pāriet valstij vai pašvaldībai, un šīs tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā pēc tam, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un institūcija samaksājusi atlīdzību — ieskaitījusi to nekustamā īpašuma īpašnieka norādītajā maksājumu kontā vai deponējusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, vai noguldījusi maksājumu kontā šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

1(2) Institūcijai ir saistoši nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, par kuriem institūcija ir bijusi informēta nekustamā īpašuma novērtēšanas dienā.

2(3) Nekustamajam īpašumam saglabājami apgrūtinājumi un nastas, kas izriet no šā īpašuma rakstura.

322

4(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)

(1) Nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks atbrīvo nekustamo īpašumu līgumā par šā īpašuma labprātīgu atsavināšanu noteiktajā termiņā, ja institūcija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar minēto līgumu, vai 20 dienu laikā no dienas, kad tā samaksājusi atlīdzību un nodrošinājusi nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.

1(2) Ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, institūcijai ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

223

3(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2016.)

417.1 pants. (1) Ja institūcija konstatē, ka atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris, mantojuma lieta nav uzsākta vai arī uzsāktā mantojuma lietā nav beidzies sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktais termiņš, kā arī mantojuma masai nav iecelts aizgādnis, institūcija nekustamo īpašumu atsavina, piemērojot kārtību, kāda šajā likumā noteikta gadījumos, kad institūcijai nav zināma nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta un viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājumu kontu.

5(2) Tos mantiniekus, kuri pieņēmuši mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības, bet nav nostiprinājuši īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, institūcija aicina piedalīties atsavināšanas procesā, taču ar viņiem netiek slēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Šādos gadījumos institūcija atsavina nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, un ar atlīdzību rīkojas atbilstoši šā likuma 33. pantā noteiktajam.

6(3) Ja mantojuma masai ir iecelts aizgādnis, tad, ciktāl to pieļauj Civillikums, attiecībā uz mantojuma masas aizgādni institūcija piemēro regulējumu, kas šajā likumā attiecas uz atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku.

7(4) Institūcija informāciju par mantiniekiem, kā arī par mantojumam nodibināto aizgādnību iegūst no zvērināta notāra un par iecelto mantojuma masas aizgādni — no bāriņtiesas.

824

9(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)