8. pants
(1) Pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem. Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, institūcija papildus sagatavo grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas:

1) saņemt to dokumentu kopijas, kuri attiecas uz nekustamā īpašuma sastāvu un izmantošanu;

2) veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus. Par būvju projektēšanas uzsākšanu institūcija informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu.

10

8.1 pants. (1) Pēc šā likuma 8. panta otrajā daļā minētā paziņojuma par būvju projektēšanas uzsākšanu nosūtīšanas šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par labu valstij var tikt nodibināts servitūts uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums nepieciešams nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas uz valsts vārda zemesgrāmatā vai kad Ministru kabinets lemj par tā izbeigšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka nacionālo interešu objektu robežas, to teritorijā esošos nekustamos īpašumus vai to daļas un platības, uz kurām tiek nodibināts šā panta pirmajā daļā minētais servitūts. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par šā panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu par servitūta nodibināšanu, institūcija 30 dienu laikā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta paziņojumu kreditoram, ja uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir reģistrēta hipotēka. Institūcija 30 dienas pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā, uz kuru nodibināts servitūts, par to informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu, vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) No būvdarbu uzsākšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsavināto nekustamo īpašumu uz valsts vārda zemesgrāmatā tā īpašniekam maksā atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu.

(5) Zaudējumus, kas radušies nekustamā īpašuma īpašniekam par servitūta tiesību izlietošanu, atlīdzina saskaņā ar Civillikumu.

(6) Jebkurus nacionālo interešu objekta būvdarbus atsavināmā nekustamā īpašuma servitūta teritorijā plāno un veic tādā veidā, lai neradītu šķēršļus atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanai. Pirms būvdarbu uzsākšanas institūcija nodrošina īpašuma apsekošanu kopā ar īpašuma vērtētāju, lai konstatētu īpašuma stāvokli taisnīgas atlīdzības un atlīdzības par servitūta tiesību izlietošanu noteikšanai.

(7) Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājumu kontu, atlīdzību ieskaita šim nolūkam atvērtā maksājumu kontā un pēc pieprasījuma izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam vai tā saistību un tiesību pārņēmējiem. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā saistību un tiesību pārņēmēji 10 gadu laikā no atlīdzības noguldīšanas dienas nav lūguši to izmaksāt, atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu ieskaita valsts budžetā.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam.

11

(13.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2025.)