6. pants
Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē maršrutu tīklā. Maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 06.11.2008. likumu.)

(3) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu;

2) sabiedrisko transportlīdzekļu izmantošanas prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte),

b) pasažieru plūsma.

(4) Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.

(5) Veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes.

(6) Maršrutu tīklu izstrādā, nodrošinot:

1) pilsētas nozīmes pārvadājumos:

a) pilsētas centra saistību ar citām pilsētas daļām,

b) pilsētas daļu savstarpējo saistību,

c) pilsētas centra vai pilsētas daļu saistību ar tuvākajām apkārtējām teritorijām;

2) reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos:

a) blakus novadu savstarpējo saistību,

b) pagasta vai pilsētas pārvaldes sasniedzamību novadā,

c) plānošanas reģionā ietilpstošo blakus esošo novadu pilsētu savstarpēju sasniedzamību,

d) plānošanas reģionā ietilpstošo novadu saistību ar tuvāko pilsētu plānošanas reģionā, kas neatrodas attiecīgajā novadā;

3) reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos:

a) Rīgas pilsētas saistību ar citu valstspilsētu,

b) Rīgas pilsētas saistību ar novadiem, kas neatrodas Rīgas plānošanas reģionā,

c) saistību starp novadiem un pilsētām, kas atrodas dažādos plānošanas reģionos;

4) minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutu tīkla valsts pasūtītajā daļā, kurā sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti ar autobusiem, darbdienās:

a) novada pilsētu, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, pilsētas centra savienojumus ar citām pilsētas daļām ar intensitāti vismaz astoņi reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

b) novada pilsētu, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, savienojumus ar novada pilsētām un ciemiem, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 3000, ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

c) tuvējo novadu savstarpējos savienojumus ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

d) novada pagastu un centru savienojumus, kā arī novada centru savienojumus ar tuvāko novada pilsētu ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām.

(61) Šā panta sestās daļas 4. punktā minētajos savienojumu maršrutos brīvdienās minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms var tikt samazināts, ja samazinās iedzīvotāju pieprasījums. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām.

(62) Autotransporta direkcija izvērtē kārtējam kalendāra gadam minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, ņemot vērā pieejamā valsts budžeta finansējuma apjomu, šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos pakalpojumu organizēšanas principus un pakalpojumu sniedzēja faktisko vai plānoto kalendāra gada ieņēmumu (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti vai var tikt gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) segumu pār pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada izdevumiem, kā arī pasažieru plūsmas apjomu un sagatavo priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei par lietderību:

1) samazināt šā panta sestās daļas 4. punktā minēto sabiedriskā transporta pakalpojumu intensitāti līdz diviem reisiem dienā. Ja šajos savienojumu maršrutos tiek nodrošināti skolēnu pārvadājumi, sabiedriskā transporta pakalpojumu intensitāte šajos maršrutos tiek nodrošināta ar vismaz diviem reisiem dienā;

2) šā panta sestās daļas 4. punktā un 6.1 daļā minētajos savienojumu maršrutos visus reisus izpildīt pēc pieprasījuma ar autobusu vai M1 kategorijas transportlīdzekli.

(63) Ja provizoriskais minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms kārtējam gadam pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā paredzēto dotācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, par nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kārtējam gadam lemj Ministru kabinets.

(7) Plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem.

(8) (Izslēgta ar 17.12.2020. likumu)

(9) Organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas administratīvās teritorijas robežās ārpus pilsētas, prioritāri ir maršrutu tīkla reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti, ja reģionālais vietējās nozīmes maršruts pilnībā vai vairāk nekā 70 procenti no tā kopgaruma sakrīt ar daļu no reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta.

(10) Kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, nosaka Ministru kabinets.

8

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2008. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2020.)