Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums

3. pants
Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļu sadale

(1) Priekšlikumu sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā var iesniegt reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā). Reliģiskā savienība (baznīca) iesniedz vienu kopīgu priekšlikumu objektu atjaunošanai (arī par baznīcas draudzēm piederošajiem objektiem), norādot objektus prioritārā secībā. Priekšlikumus sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā iesniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei līdz kārtējā gada 31. decembrim.

(2) Reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā), piesakot sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, iesniedz:

1) aizpildītu finansējuma pieteikumu, kurā ietverta informācija par pieteikuma iesniedzēju, objektu, tā īpašnieku, veicamo darbu apjomu un raksturu;

2) apsekojuma aktu, kurā norādīti konstatētie defekti, vai citu dokumentu, kas pēc iespējas detalizēti raksturo situāciju sakrālā mantojuma objektā un apliecina paredzēto darbu nepieciešamību;

3) krāsainus attēlus, kas raksturo situāciju sakrālā mantojuma objektā;

4) paredzēto darbu, izmantojamo metožu un materiālu aprakstu;

5) izmaksu aprēķinu;

6) informāciju par kārtību, kādā tiek nodrošināta sakrālā mantojuma objekta pieejamība sabiedrības apskatei, kā arī tā izmantošana un apsaimniekošana, iekļaujot kontaktinformāciju (tīmekļvietnes adresi, e-pasta adresi, tālruņa numuru);

7) apliecinājumu, ka attiecīgā reliģiskā organizācija, kura ietilpst reliģiskajā savienībā (baznīcā), piekrīt tās īpašumā esoša sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā;

8) informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti sakrālā mantojuma objekta autentiskuma nodrošināšanai un oriģinālās substances saglabāšanai. Ja kādam darbu veidam nav nepieciešama projekta dokumentācija, tas jāatspoguļo aprakstā, metodikā vai tam jābūt uztveramam detalizētā praktisko darbu izpildes tāmē;

9) informāciju par sakrālā mantojuma objekta sabiedrisko nozīmīgumu, tai skaitā informāciju par aizvadītā gada pasākumu skaitu un apmeklētāju skaitu sakrālā mantojuma objektā vai vietā, kur tas atrodas.

(3) Pieņemot lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, ņem vērā šādus kritērijus:

1) programmai pieteiktā sakrālā mantojuma objekta faktisko stāvokli, tai skaitā nepieciešamību glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu;

2) sakrālā mantojuma objekta publisko pieejamību;

3) paredzēto darbu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izvirzītajām prasībām.

(4) Pieņemot lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, papildus šā panta trešajā daļā ietvertajiem kritērijiem:

1) izvērtē, vai praktiskās konservācijas un restaurācijas risinājumi ir balstīti uz objekta vērtību vispusīgu dokumentēšanu, arhitektoniski māksliniecisko un zinātnisko izpēti un vai konservācijas un restaurācijas darbi ir secīgi plānoti, tiks profesionāli vadīti un uzraudzīti;

2) izvērtē, kā tiek nodrošināts sakrālā mantojuma objekta autentiskums un saglabāta oriģinālā substance.

(5) Nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, par prioritāru uzskata pieteikumu:

1) kurā ir prognozējamas zemākas darbu, materiālu un mehānismu izmaksas, ņemot vērā darbu veikšanas īpatnības, speciālistu kvalifikāciju un materiālu kvalitāti, kā arī veicamo darbu apjomu;

2) kurā projekta ietvaros paredzēta restaurācijas amatu apmācība, pieredzes pārņemšana, kā arī labas prakses piemēru izmantošana.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2023.)