2. pants

Sprieduma 23.2. punktā pamatoti atzīts, ka Latvijas

Bankas noteikumi Nr. 141 tika izstrādāti, lai sasniegtu

likumdevēja pilnvarojuma mērķi. Atbilstoši šajā punktā

secinātajam pilnvarojošās normas (Novēršanas likuma 47. panta

trešās daļas) mērķis ir paredzēt kapitālsabiedrībām, kas

nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, attiecībā uz

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanu tādas prasības, kas būtu balstītas uz to

darbības risku izvērtējumu. Satversmes tiesa Spriedumā vērsa

uzmanību uz to, ka Latvijas Banka, izdodot apstrīdētās normas, ir

balstījusies uz skaidras naudas tirdzniecības darījumiem

piemītošajiem riskiem kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar

skaidras naudas tirdzniecību, un minētais risku izvērtējums

ietverts Latvijas Bankas atbildes rakstā.

Turpretim Sprieduma 25. punktā ir norādīts, ka Satversmes

tiesa nav guvusi apstiprinājumu tādu būtisku apstākļu

pastāvēšanai, kuri varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par

ultra vires izdoto apstrīdēto normu spēkā neesamību no to

pieņemšanas brīža.