5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Atzīstot par pamatotu apstrīdēto normu
interpretāciju, kas minēta šo atsevišķo domu 3.3. punktā,
Satversmes tiesa Spriedumā nav atspoguļojusi apsvērumus, kuru
dēļ, pastāvot iespējai apstrīdētās normas interpretēt dažādi,
priekšroka dota tādai interpretācijai, kura nenodrošina
pamattiesību aizsardzību augstākā līmenī.
Atbilstoši atziņai, kas izteikta Satversmes tiesas 2011. gada
8. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-52-03
11. punktā, gadījumā, kad tiesību normu iespējams interpretēt
dažādi, jāizvēlas tā interpretācija, kura nodrošina pamattiesību
aizsardzību augstākā līmenī. Šāda atziņa izriet no demokrātiskas
un tiesiskas valsts principa, kas prasa, lai cilvēka tiesību un
brīvību īstenošanas iespējas tiktu garantētas pēc iespējas
plašākā apjomā. Tāpēc ikviena tiesību norma, no kuras izriet
pamattiesību ierobežojums, ir jātulko pēc iespējas šauri.
Saskaņā ar apstrīdēto normu interpretāciju, par kuru iestājās
Saeima un Ministru kabinets, tiktu ierobežotas tikai to aizdomās
turēto personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,
attiecībā uz kurām, ievērojot konkrētās krimināllietas apstākļus,
procesa virzītājs atzinis par nepieciešamu noteikt ekspertīzi un
pieprasīt, lai šīs personas izsniedz bioloģiskā materiāla
paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļauj tos iegūt, bet citu
aizdomās turēto personu tiesības, kas noteiktas Satversmes 96.
pantā, netiktu ierobežotas.
Turpretī tiesību piemērotāju - Valsts policijas un
Ģenerālprokuratūras - piedāvātajā interpretācijā apstrīdētās
normas ierobežo ikvienas aizdomās turētās personas pamattiesības,
kas noteiktas Satversmes 96. pantā, jo, tiklīdz persona ir atzīta
par aizdomās turēto, tai jāizpilda kompetentās amatpersonas
prasība izsniegt bioloģisko materiālu DNS profila noteikšanai un
iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē.
Kā jau tika norādīts šo atsevišķo domu 4. punktā, par labu
Saeimas un Ministru kabineta piedāvātajai apstrīdēto normu
interpretācijai liecina pietiekami daudzi argumenti. Tāpēc
Spriedumā bija jāizvērtē, kurai no iespējamām apstrīdēto normu
interpretācijām dodama priekšroka, ņemot vērā tiesiskas valsts
principu, kas prasa, lai cilvēka tiesību un brīvību īstenošanas
iespējas tiktu garantētas pēc iespējas plašākā apjomā, bet
ikviens cilvēka tiesību un brīvību ierobežojums tiktu tulkots pēc
iespējas šauri.