3. pants

Jēdziena "absolūts aizliegums" saturu

Satversmes tiesa ir atklājusi jau 2017. gada 24. novembra

spriedumā lietā Nr. 2017-07-01. Tajā tika vērtēts aizliegums

strādāt par pedagogu personai, kura sodīta par tīšu smagu vai

sevišķi smagu noziegumu. Atklājot jēdziena "absolūts

aizliegums" saturu, Satversmes tiesa ir atsaukusies uz

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 22. aprīļa sprieduma

lietā "Animal Defenders International v. The United

Kingdom" (turpmāk arī - spriedums lietā "Animal

Defenders International v. The United Kingdom") 106.

punktu. Arī izskatītajā lietā Satversmes tiesa ir atsaukusies uz

minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk arī - Tiesa)

spriedumu. Tomēr šā sprieduma secinājumu daļā Tiesa nemaz nav

lietojusi absolūtā aizlieguma jēdzienu un nav arī norādījusi

kritērijus, pēc kuriem tiesību normā ietverts aizliegums

atzīstams par absolūtu.

3.1. Visupirms atgādinu lietas "Animal

Defenders International v. The United Kingdom" faktiskos

apstākļus - nevalstiskajai organizācijai tika liegts pārraidīt

televīzijā reklāmu, kurā tā vērsās pret dzīvnieku turēšanu būros

un eksponēšanu. Tiesai bija jāvērtē, vai ar tiesību normu

noteikts politiskās reklāmas aizliegums radio un televīzijā

atbilst samērīguma principam.

Tiesa sprieduma 106. punktā ir norādījusi uz to, ka politiskās

reklāmas aizliegumi var tikt noteikti ar vispārīgiem pasākumiem

(general measures), proti, ar tiesību normu. Tad Tiesa

atzīmējusi, ka ar vispārīgiem pasākumiem noteikti tiesību

ierobežojumi ir jānošķir no tādiem ierobežojumiem, kuri noteikti

ar individuālu tiesību piemērošanas aktu, un šai nolūkā jāizvērtē

konkrētā gadījuma faktiskie apstākļi. Tādējādi sprieduma 106.

punktā Tiesa ir secinājusi vienīgi to, ka aplūkojamais politiskās

reklāmas aizliegums ir noteikts ar vispārīgiem pasākumiem un tā

atbilstība Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijai ir vērtējama, piemērojot noteiktu metodoloģiju, kas

kodolīgi atklāta šā sprieduma 110. punktā.

Neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par sprieduma lietā

"Animal Defenders International v. The United

Kingdom" 106. punkta nozīmi, pēc būtības ir jāpievēršas

jautājumam, vai ar tiesību normu (ar vispārīgiem pasākumiem)

noteiktais politiskās reklāmas aizliegums ir atzīstams par

absolūtu. Nozīmīgu artavu atbildes rašanai sniedz šā sprieduma

124. punkts. Tiesa tajā akcentējusi, ka tiesību norma nav

aizliegusi politisko reklāmu visos plašsaziņas līdzekļos, proti,

tā aizliedz pārraidīt politisko reklāmu radio un televīzijā, bet

ne citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, internetā (sociālajos

tīklos), laikrakstos, uz plakātiem. Tiesa ņēma vērā

Lielbritānijas valdības sniegtos apsvērumus par to, kādēļ

politiskā reklāma tika aizliegta tieši radio un televīzijā, -

proti, tādēļ, ka radio un televīzija ir vispopulārākie un

ietekmīgākie plašsaziņas līdzekļi. Tiesa atzina, ka

Lielbritānijas likumdevējs, nosakot politiskās reklāmas

aizliegumu kā vispārīgu pasākumu, ir ievērojis tam piešķirtās

rīcības brīvības robežas, jo rūpīgā likumdošanas procesā

pienācīgi sabalansējis dažādās tiesības un intereses. Tādējādi

aplūkotais politiskās reklāmas aizliegums nav tāds, kas attiektos

uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, citiem vārdiem sakot, tas nav

visaptverošs (neierobežots), un taisni tāpēc, manuprāt, Tiesa to

nav vērtējusi kā absolūtu aizliegumu.

3.2. Notingemas Trentas Universitātes profesors Toms

Luiss (Tom Lewis), analizējot spriedumu lietā

"Animal Defenders International v United

Kingdom", savā rakstā arī secinājis, ka tieši politiskās

reklāmas aizlieguma tvērums ir bijis par pamatu tam, lai Eiropas

Cilvēktiesību tiesa to vērtētu nevis kā absolūtu aizliegumu, bet

gan kā vispārīgu pasākumu. Lai arī profesors Tiesas pozīciju

vērtē kritiski, tomēr viņš atzīmē, ka turpmāk, pēc sprieduma

minētajā lietā, izšķiroša nozīme būs tam, vai tiesību

ierobežojumu Tiesa kvalificēs kā absolūtu aizliegumu (blanket

ban) vai vispārīgu pasākumu (general measure), jo

tieši piemērojamās metodoloģijas dēļ gadījumos, kad ierobežojums

tiks atzīts par absolūtu aizliegumu, dalībvalstīm būs krietni

sarežģītāk pamatot tā atbilstību samērīguma principam [sk.:

Lewis T. Animal Defenders International v United Kingdom:

sensible dialogue or a bad case of Strasbourg jitters? The Modern

Law Review, 2014, 77 (3), pp. 460-474].

3.3. Visbeidzot, lai uzskatāmāk atklātu atšķirības

starp absolūtu aizliegumu un tādu aizliegumu, kas noteikts kā

vispārīgs pasākums, jāpakavējas vēl pie kāda Eiropas

Cilvēktiesību tiesas sprieduma, proti, 2005. gada 6. oktobra

sprieduma lietā "Hirst v. The United Kingdom".

Jāatgādina, ka minētās lietas faktiskie apstākļi bija saistīti ar

ieslodzīto personu tiesībām piedalīties vēlēšanās. Lielbritānijas

likums "The Representation of the People Act 1983"

noteica, ka personām, kurām piespriests brīvības atņemšanas sods,

tikmēr, kamēr tās atrodas ieslodzījuma vietā, nav tiesību

piedalīties parlamenta vai vietējās pašvaldības vēlēšanās.

Tiesa šā sprieduma 82. punktā atzina, ka aplūkojamais vēlēšanu

tiesību ierobežojums ir kvalificējams kā absolūts aizliegums, jo

tas noteikts visām ieslodzījuma vietā esošām notiesātajām

personām neatkarīgi no tā, par kāda noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu un uz cik ilgu termiņu personai cietumsods

piespriests. Tātad aplūkotais aizliegums bija visaptverošs

(neierobežots), jo attiecās uz visām ieslodzījuma vietā esošām

notiesātajām personām neatkarīgi no kādām citām atšķirīgām

pazīmēm. Tiesa, vērtējot vēlēšanu tiesību ierobežojumu, atzina,

ka šāds aizliegums neatbilst samērīguma principam.

3.4. Iepriekš minētajos Eiropas Cilvēktiesību tiesas

spriedumos paustās atziņas liecina, ka tiesību normā ietverts

aizliegums atzīstams par absolūtu, ja tas pēc sava rakstura ir

visaptverošs jeb neierobežots, piemēram, ja noteikta veida

reklāma tiek aizliegta visos plašsaziņas līdzekļos vai atsevišķas

tiesības tiek liegtas visām pie noteiktas grupas piederošām

personām. Šāds absolūta aizlieguma skaidrojums ir saskanīgs ar

paša jēdziena "absolūts" izpratni, proti, svešvārdu

vārdnīcā dotā tā nozīme ir "neierobežots, pilnīgs"

(sk. Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca,

www.letonika.lv).