Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2021-05-01 "Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izskatītajā lietā Satversmes tiesai bija jāvērtē,

vai apstrīdētā norma, kas aizliedz par bērna aizbildni kļūt

personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar

vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilst Satversmei. Izvērtējot

to, vai likumdevējs, veicot pasākumus, kas vērsti uz tāda bērna

aizsardzību, kurš palicis bez vecāku gādības, ir ievērojis

samērīguma principu, Sprieduma 16. punktā atzīts, ka apstrīdētajā

normā noteiktais aizliegums ir absolūts un tāpēc tā satversmības

pārbaudē ir piemērojama Satversmes tiesas judikatūrā attīstītā

absolūtā aizlieguma satversmības izvērtēšanas metodoloģija.

Savus apsvērumus par to, kādēļ nevaru piekrist Satversmes

tiesas judikatūrā attīstītajai absolūta aizlieguma definīcijai un

kādēļ tāds tiesību normā ietverts aizliegums, kas attiecas uz

ikvienu personu, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas -, nav uzskatāms par absolūtu,

jau esmu norādījis iepriekš savās atsevišķajās domās par

Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra spriedumu lietā Nr.

2019-01-01 un 2021. gada 25. marta spriedumu lietā Nr. 2020-36-01

(sk. Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas

lietā Nr. 2019-01-01 un lietā Nr. 2020-36-01). Tāpat jau

iepriekš esmu norādījis uz absolūta aizlieguma satversmības

izvērtēšanas metodoloģijas piemērošanas trūkumiem, secinot, ka

ikviena pamattiesību ierobežojuma - arī tāda, kas neparedz

izņēmumus un ir noteikts uz nenoteiktu laiku, - satversmību var

efektīvi pārbaudīt, piemērojot Satversmes tiesas judikatūrā

atzīto pamattiesību ierobežojuma satversmības izvērtēšanas

metodoloģiju (sk. Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un

Jāņa Neimaņa atsevišķo domu lietā Nr. 2019-29-01 3.2. punktu un

Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr.

2020-50-01). Šie paši apsvērumi attiecināmi arī uz

izskatītajā lietā apstrīdēto normu un tajā ietvertā aizlieguma

satversmības izvērtēšanas metodoloģiju, tāpēc tos šeit

neatkārtošu.