2. pants

Kā norādīts Sprieduma 31.2. punktā, no tiesiskas

valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstī izriet noteiktas

prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Likumdošanas

procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp labas

likumdošanas princips. Tāpat Satversmes tiesa šajā Sprieduma

punktā norādīja, ka labas likumdošanas princips uzliek

likumdevējam pienākumu likumdošanas procesā izvērtēt

likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei,

starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un

saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas ar tiesību

sistēmā jau pastāvošajām tiesību normām. Likumdevējam ir

jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti

visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko

regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Likumdevējam šis

princips jāievēro arī tad, ja priekšlikumi attiecībā uz

likumprojektu Saeimai ir iesniegti tikai pirms tā izskatīšanas

trešajā lasījumā.

Nevaru pievienoties Sprieduma 31.3. punktā izdarītajam

secinājumam par to, ka izskatāmajā lietā likumdevējs ir rīkojies

atbilstoši labas likumdošanas principam, jo priekšlikums grozīt

Augstskolu likumu ar apstrīdētajām normām tika iesniegts Saeimai

tikai pirms Augstskolu likuma grozījumu likumprojekta trešā

lasījuma Saeimā un šo normu pieņemšanas process nebija atbilstošs

labas likumdošanas principam.