3. pants

Piekrītu tam, ka, lai gan priekšlikums par

grozījumiem Augstskolu likuma 56. pantā un ar to saistīto pārejas

noteikumu 49. punktu Saeimai tika iesniegts tikai pirms

likumprojekta trešā lasījuma, šis fakts pats par sevi nenozīmē,

ka likums, kurā šis priekšlikums iestrādāts, būtu pieņemts

neatbilstošā kārtībā.

Tomēr tad, ja priekšlikums likumprojektam iesniegts tikai

pirms tā trešā lasījuma Saeimā, atbildīgajai komisijai,

ieinteresētajām personām un arī Saeimas deputātiem var būt mazāk

laika iepazīties ar šā priekšlikuma saturu, izvērtēt tā

atbilstību Latvijas tiesību sistēmai, tostarp Latvijas

starptautiskajām saistībām un apspriest alternatīvu risinājumu

pastāvēšanu.

Jautājums par to, kādus priekšlikumus būtu pieļaujams iesniegt

pirms likumprojekta trešā lasījuma Saeimā, ticis aktualizēts jau

iepriekš. 2019. gada 4. februārī Latvijas Valsts prezidents

Raimonds Vējonis iesniedzis priekšlikumus likumprojektam par

grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Citstarp viņš aicinājis šo

likumu papildināt ar normu, kas paredzētu, ka likumprojekta

izskatīšanai trešajā lasījumā iesniedzami tikai priekšlikumi, kas

ir saistīti ar likumprojektu vai otrajā lasījumā atbalstītajiem

priekšlikumiem. Arī vairāki eksperti, tostarp Dr. iur.

Jānis Pleps un Dr. iur. Aivars Endziņš, norādījuši, ka

trešajā lasījumā būtu pieļaujama jau iepriekš apspriestā

likumprojekta pieslīpēšana, nevis konceptuāli jaunu priekšlikumu

izskatīšana (sk.: Laganovskis G. Priekšlikumu iesniegšana

likumprojektiem 3. lasījumā. Vai ierobežojama? 2018. gada 27.

februārī, LV portāls. Pieejams:

https://lvportals.lv/viedokli/293684-priekslikumu-iesniegsana-likumprojektiem-3-lasijuma-vai-ierobezojama-2018).

Priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta trešā lasījuma

Saeimā var nozīmēt laika un diskusiju ierobežojumus. Tādēļ šādu

procedūru būtu atbilstoši izmantot izskatot iepriekš apspriestus

vai tehniska rakstura priekšlikumus, kas neprasa padziļinātu

ietekmes izvērtējumu. Taču gadījumos, kad priekšlikumā ietvertais

regulējums ierobežo pamattiesības, likumdevējam jānodrošina, ka

Saeimas deputātiem un ieinteresētajām personām ir pietiekams

laiks iepazīties ar priekšlikuma saturu, izvērtēt un apspriest tā

ietekmi uz Satversmē ietvertajām pamattiesībām, tostarp

pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekļu pastāvēšanu.