3. pants

Atbildīgā komisija priekšlikumā pieņemt

apstrīdēto normu noformulēja pārejas noteikumu par pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību ieguvušo būvspeciālistu tiesībām

turpināt patstāvīgo praksi noteiktā pārejas periodā. Tas nozīmē,

ka pēc šā pārejas perioda beigām arī tām personām, kuras iepriekš

ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un

izmantojušas patstāvīgās prakses tiesības projektēšanā vai

būvekspertīzē, nepieciešams iegūt otrā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību. Priekšlikums iesniegts Saeimai tikai pirms

likumprojekta trešā lasījuma, kurā tas tika atbalstīts.

3.1. Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un

sabiedrības dzīvē nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas

procesuālas prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu atbilstoši

demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem

(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra

sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu).

Demokrātiskā tiesiskā valstī procesam, kurā tiek pieņemts tāds

normatīvais tiesību akts, kas ierobežo personas pamattiesības,

vajadzētu sabiedrībā viest pārliecību, ka pieņemtais akts ir

tiesisks. Sabiedrībā jāveidojas pārliecībai par to, ka

apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā nepieciešamība ierobežot

Satversmē noteiktās pamattiesības ir rūpīgi izsvērta (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra

sprieduma lietā Nr. 2009-08-01

17.2. punktu). Proti, likumdošanas procesam jāatbilst

normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām, kā arī

jāveicina personu uzticēšanās valstij un tiesībām (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada

12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01

21.3. punktu).

No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais

tiesiskas valsts princips ietver noteiktas prasības arī attiecībā

uz likumdošanas procesu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā

Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). Labas likumdošanas

principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība

par pieņemto lēmumu tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

Arī tad, ja priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms

likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, likumdevējam ir

pienākums ievērot labas likumdošanas principu

(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2019-12-01

31.2. punktu).

3.2. Piekrītu Sprieduma 18.1. punktā

secinātajam: "fakts, ka priekšlikums pieņemt apstrīdēto

normu Saeimai tika iesniegts tikai pirms likumprojekta trešā

lasījuma, pats par sevi nenozīmē, ka likums, kurā šis

priekšlikums iestrādāts, būtu pieņemts neatbilstošā

kārtībā."

Tomēr tad, ja priekšlikums likumprojektam iesniegts tikai

pirms tā trešā lasījuma Saeimā, darba grupai, atbildīgajai

komisijai, ieinteresētajām personām un Saeimas deputātiem paliek

mazāk laika iepazīties ar šā priekšlikuma saturu, izvērtēt tā

pamatotību, pārbaudīt tā atbilstību vispārējiem tiesību

principiem un citām augstāka juridiska spēka tiesību normām, kā

arī apspriest alternatīvu risinājumu iespējamību.

Savās atsevišķajās domās lietā Nr. 2019-12-01 "Par

Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma,

56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un

112. pantam" jau norādīju, ka aktuāls ir jautājums par

to, kādu priekšlikumu iesniegšana vispār būtu pieļaujama pirms

likumprojekta trešā lasījuma Saeimā. Bijušais Valsts prezidents

Raimonds Vējonis 2019. gadā iesniedza priekšlikumus

likumprojektam par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Citstarp

viņš aicināja šo likumu papildināt ar normu, kas paredzētu, ka

likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā iesniedzami tikai

tādi priekšlikumi, kas ir saistīti ar likumprojektu vai tā otrajā

lasījumā atbalstītajiem priekšlikumiem. Arī vairāki eksperti,

tostarp Dr. iur. Jānis Pleps un

Dr. iur. Aivars Endziņš, norādījuši,

ka trešajā lasījumā būtu pieļaujama jau iepriekš apspriestā

likumprojekta pieslīpēšana, nevis konceptuāli jaunu priekšlikumu

izskatīšana (sk.: Laganovskis G. Priekšlikumu

iesniegšana likumprojektiem 3. lasījumā. Vai ierobežojama?,

2018. gada 27. februāris, LV portāls. Pieejams:

https://lvportals.lv/viedokli/293684-priekslikumu-iesniegsana-likumprojektiem-3-lasijuma-vai-ierobezojama-2018).

Lai arī Sprieduma 18.2. punktā norādīts, ka priekšlikums

pieņemt apstrīdēto normu apspriests vairākās atbildīgās komisijas

sēdēs, priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta trešā

lasījuma var nozīmēt laika un diskusiju ierobežojumus. Tādēļ

šādas procedūras izmantošana būtu atbilstoša, izskatot iepriekš

apspriestus vai tehniska rakstura priekšlikumus, kas neprasa

padziļinātu ietekmes izvērtējumu. Taču gadījumos, kad

priekšlikumā piedāvāts pieņemt iepriekš neapspriestu tiesību

normu, likumdevējam būtu jānodrošina, ka Saeimas deputātiem un

ieinteresētajām personām ir pietiekami daudz laika iepazīties ar

priekšlikuma saturu, izvērtēt un apspriest tā ietekmi uz

Satversmē ietvertajām pamattiesībām, kā arī atbilstību

vispārējiem tiesību principiem.

3.3. Satversmes tiesa Sprieduma 18.2. punktā,

argumentējot, kādēļ priekšlikuma iesniegšana pirms trešā lasījuma

nenozīmē labas likumdošanas principa pārkāpumu, citstarp

norādīja: "[..] loģiski ir saprotams, ka priekšlikumi par