Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzējs bija

noalgojis vairākus aizstāvjus - zvērinātus advokātus -, taču ne

katrai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētai personai būs

iespēja pēc savas iniciatīvas pieaicināt aizstāvi vai pat

vairākus aizstāvjus un apmaksāt viņu sniegtos pakalpojumus. Šādos

gadījumos Kriminālprocesa likuma 20. panta ceturtā daļa un

80. panta trešā daļa paredz apsūdzētajam iespēju saņemt

palīdzību no valsts nodrošināta aizstāvja. Demokrātiskā tiesiskā

valstī nav pieļaujams tas, ka tiesības uz taisnīgu tiesu būtu

atkarīgas vienīgi no personas finansiālajām iespējām

(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2011-16-01 15. punktu). Tāpat

jāuzsver, ka advokātu spējas nodrošināt kvalificētu juridisko

pārstāvību un sniegt juridisko palīdzību tiek prezumētas

(sal. sk. Satversmes tiesas 2014. gada

7. februāra sprieduma lietā Nr. 2013-04-01

28. punktu). Tātad arī vienam pašam zvērinātam

advokātam, citstarp valsts nodrošinātam aizstāvim, ir jābūt

spējīgam pilnvērtīgi īstenot personas aizstāvību.

Ir apšaubāms tas, vai apsūdzētajam un viņa aizstāvim, kaut arī

darbojoties kopīgi, būtu iespēja iepazīties ar pilnu tiesas

spriedumu, kas sastādīts uz vairāk nekā tūkstoš lapām, to

izanalizēt un sagatavot kvalitatīvu un visaptverošu apelācijas

sūdzību 20 dienu laikā.

Tātad jāņem vērā arī tādas situācijas, kad apsūdzētā

aizstāvību nodrošina viens valsts piešķirts

aizstāvis.