3. pants

Jau iepriekš esmu paudis viedokli: lai nonāktu pie

faktos balstīta, argumentēta un pamatota secinājuma par to, ka

apstrīdētās normas atbilst vai neatbilst Satversmei, nepieciešams

izmantot noteiktu metodoloģiju. Pamattiesību ierobežojuma

satversmības tests ir komplekss, loģiski secīgs, turklāt katram

tā kritērijam ir noteikts mērķis, šie kritēriji papildina viens

otru un tie nav savstarpēji aptveroši (sk. Satversmes tiesas

tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķo domu lietā Nr. 2017-17-01 2.

punktu).

Līdz ar to uzskatu, ka arī tad, ja Spiedumā tiktu pamatota

atkāpšanās no iepriekš judikatūrā pielietotās satversmības

izvērtējuma metodoloģijas, ierobežojuma samērīguma testa pirmā

soļa saturiskais tvērums nevar tikt paplašināts tādējādi, ka tajā

tiek ietverts vērtējums, kas atbilst šī testa sekojošo soļu

tvērumam. Pamattiesību ierobežojuma samērīguma vērtēšanas

metodoloģija atspoguļo tiesas vērtējuma un argumentu loģisko

secību, lai nonāktu pie secinājuma par to, vai apstrīdētās normas

atbilst vai neatbilst Satversmei. Šī metodoloģija zaudētu savu

nozīmi, ja tajā izmantojamie soļi tiktu savstarpēji apvienoti,

līdz ar to padarot arī neskaidru un neparedzamu tiesas vērtējuma

loģisko secību.