Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2021-06-01 "Par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Līdzīgi kā tas ir atzīts arī tiesību doktrīnā,

uzskatu, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja šie līdzekļi ir saprātīgi

saistīti ar mērķi, ko likumdevējs vēlējies sasniegt. Šiem

līdzekļiem ir jāveicina attiecīgā mērķa sasniegšana, proti,

jāpalielina mērķa īstenošanas iespējamība. Šis samērīguma testa

kritērijs neizvirza prasību, lai tikai ar šo izraudzīto līdzekli

varētu pilnībā sasniegt noteikto mērķi. Šis pārbaudes posms

neietver vērtējumu par to, cik kvalitatīvi un efektīvi mērķis ar

šo līdzekli tiek sasniegts. Tāpat šis posms neietver arī

vērtējumu par to, vai ir piemērotāki līdzekļi par likumdevēja

izvēlēto (sal. sk.: Barak A. Proportionality. Constitutional

Rights and their Limitations. Cambridge: Cambridge University

Press, 2012, pp. 303-305).

Nav šaubu, ka demokrātiskas tiesiskas valsts likumu galvenais

mērķis ir taisnīguma nodrošināšana (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2018. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2017-20-0103 17. punktu). Tomēr tas pats par sevi

nenozīmē, ka taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības nodrošināšanas

izvērtējums būtu iekļaujams samērīguma testa pirmajā posmā.

Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka taisnīguma prasība nav

tieši saistīta ar jautājumu par to, vai izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, ka tas būtu jāņem

vērā šajā samērīguma testa solī. Līdzekļu taisnīgums ir svarīgs,

un tas var tikt vērtēts citos samērīguma testa posmos. Šis

samērīguma testa kritērijs uzdod empīrisku jautājumu par līdzekļu

spēju sekmēt attiecīgā mērķa sasniegšanu. Tādējādi šajā testa

posmā līdzekļu taisnīgums pats par sevi netiek vērtēts (sal.

sk.: Barak A. Proportionality. Constitutional Rights and their

Limitations. Cambridge: Cambridge University Press, 2012, p.

307).

Satversmes tiesa Sprieduma 17.2. punktā secināja, ka

apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir

leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība, jo

apstrīdētās normas ir vērstas uz to, lai mazinātu tādu

saimnieciskās darbības veicēju skaitu, kuri nepamatoti palielina

izdevumus vai neuzrāda visus ieņēmumus, un efektīvāk izmantotu

Valsts ieņēmumu dienesta resursus. Izskatāmās lietas

sagatavošanas un izskatīšanas laikā iegūtā informācija liecina,

ka pastāv saprātīga saikne starp likumdevēja izraudzītajiem

līdzekļiem un šo rezultātu, ko likumdevējs vēlējies sasniegt, un

šādā aspektā pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā

mērķa sasniegšanai.