2. pants

Spriedumā, sākot ar 15. punktu, tiek vērtēta

apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam, konkrēti, no

tā izrietošajam tiesiskās paļāvības principam.

Neuzskatu par nepieciešamu atkārtoti uzsvērt tiesiskās

paļāvības principa teorētiskos aspektus, kas norādīti Spriedumā,

bet gan analizēt konkrētās lietas apstākļus atbilstoši Satversmes

tiesas atziņām.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. un

110. pantam, Spriedumā secināts, ka apstrīdētā norma neierobežo

tajos minētās pamattiesības. Tāpēc Satversmes tiesa, vērtējot

apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās paļāvības principam,

izvēlējusies balstīt uz šādu konstrukciju:

1) vai personai ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu

tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, un

2) vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas

tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu

nodrošināšanu (sk. Sprieduma 16. punktu).

Satversmes tiesas prakse tiesiskās paļāvības principa

piemērošanā apkopota 2009. gada 26. novembra spriedumā lietā Nr.

2009-08-01 "Par 2009. gada 12. marta likuma "Grozījumi likumā

"Par valsts pensijām"" 2. panta vārdu "valsts pensijas 2009. gadā

pārskatītas netiek" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

un 109. pantam" (turpmāk - Pensiju indeksācijas lieta).