3. pants

Spriedumā secināts, ka pieteikumu iesniedzējiem

varēja rasties paļāvība uz to, ka zināmu laiku viņi saņems vecāku

pabalstu noteiktā apmērā. Turklāt viņu tiesiskā paļāvība bija

balstīta ne tikai uz spēkā esošu normatīvo aktu, bet arī uz

individuālu tiesību aktu. Tāpēc tā atzīstama par likumīgu un

pamatotu (sk. Sprieduma 17. punktu).

Pensiju indeksācijas lietā izteikta atziņa, ka "tiesisku

paļāvību personai var radīt gan administratīvais akts, gan

tiesību norma, gan atsevišķos gadījumos arī citāda valsts

institūciju rīcība ar pietiekami augstu noteiktības pakāpi. Ja

persona kādas tiesības jau ir ieguvusi, proti, ja tiesību norma

tai jau ir piemērota, tad personas paļāvība uz šo tiesību

saglabāšanu ir īpaši augsta un valsts iespējas šādu paļāvību

aizskart ir aprobežotas ar stingrākiem kritērijiem"

(Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-08-01 24. punkts).

No minētā izriet, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības apjoms

attiecībā uz tām personām, kuras jau saņēma vecāku pabalstu līdz

apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim, un tām personām, kuras

tikai plānoja saņemt vecāku pabalstu, ir atšķirīgs. Taču

Satversmes tiesa to nav ņēmusi vērā, kaut arī Pensiju

indeksācijas lietas ietvaros pati norādījusi uz šādu tiesiskās

paļāvības aizsardzības līmeņa atšķirību. "Tiesību norma, kas vēl

nav piemērota, var radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību, ja

nosaka sagaidāmas tiesības. Proti, tiesības normatīvajā aktā ir

paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to īstenošanas

priekšnoteikumi. Jo sevišķi šāda paļāvība rodas tad, ja tiesību

norma attiecas uz jau ievadītām tiesiskajām attiecībām. Tieši

šādi apstākļi konstatējami attiecībā uz pensiju pārskatīšanu,

proti, personām jau bija piešķirtas valsts pensijas, un

tiesiskais regulējums paredzēja tiesības uz to pārskatīšanu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konkrētā datumā. Tātad

fakts, ka atbildīgā iestāde vēl nebija izdevusi administratīvo

aktu par pensiju pārskatīšanu, ietekmē tiesiskās paļāvības

aizsardzības līmeni, nevis to, vai tiesiskā paļāvība vispār

varēja būt izveidojusies" (Satversmes tiesas 2009. gada 26.

novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 24. punkts).

Tāpēc Satversmes tiesas lietotā argumentācija un izdarītie

secinājumi Sprieduma daļā par tiesiskās paļāvības aizsardzību un

tās samērojamību ar visas sabiedrības interesēm ir pamatoti un

balstīti uz tiesas iepriekš izteiktajām atziņām tikai attiecībā

uz tiem vecākiem, kuri līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

dienai nebija saņēmuši vecāku pabalstu.

Savukārt, vērtējot to personu, kurām vecāku pabalsts jau bija

piešķirts, tostarp konstitucionālo sūdzību iesniedzēju, tiesiskās

paļāvības aizsardzības pakāpi, "vērā ņemams tas, vai tiesību

norma, kas konkrētās tiesības personām piešķīrusi, tām jau ir

piemērota. Tiesiskās paļāvības aizsardzības apjoms atšķiras

atkarībā no tā, vai persona paļāvusies uz jau iegūtām vai

sagaidāmām tiesībām" (Satversmes tiesas 2009. gada 26.

novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punkts).