Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2017-21-01 "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Man arī nav izprotama tiesas izšķiršanās, kādēļ tieši

tajās privāttiesiskajās attiecībās, kurās stājies spēkā tiesas

spriedums, tiesiskā stabilitāte ir mazāk nozīmīga, nekā tajās,

kurās transportlīdzekļa vadītājs jau pirms tiesas procesa ir

izpildījis apdrošinātāja regresa prasību. Pēdējos gadījumos

Satversmes tiesa apstrīdēto normu neatcēla ar atpakaļvērstu

spēku. Tādējādi sanāk, ka tajās lietās, kurās apdrošinātājam bija

nepieciešams aizstāvēt savas aizskartās tiesības un tas cēla

regresa prasību tiesā, jo transportlīdzekļa vadītājs labprātīgi

nepildīja tā brīža apstrīdētās normas prasības, apdrošinātājs ir

sliktākā tiesiskā situācijā, nekā tajās lietās, kur panāca sava

prasījuma izpildi pirms tiesas. Savukārt, ja par mērauklu kalpo

tas, vai transportlīdzekļa vadītājs ir cīnījies par savām

subjektīvajām tiesībām, tad Satversmes tiesai bija jāievēro, ka

transportlīdzekļa vadītājam bija jāved šī cīņa tālāk par

vispārējās jurisdikcijas tiesu un jāizmanto tiesības apstrīdēt

prasījuma normas atbilstību Satversmei, kā to izdarīja pieteikuma

iesniedzēja.