5. pants

Nepiekrītu tiesas secinājumam, ka neesot saudzējošāks

līdzeklis, kas nodrošinātu tikpat efektīvu un skaidru

papildlikmes aprēķināšanu un iekasēšanu, neradot papildu

finansiālo un administratīvo slogu.

Nekustamā īpašuma nodokļa sociālo mērķi var panākt Satversmei

atbilstošā veidā, ja nodokļa papildlikmi par neapstrādātu

lauksaimniecībā izmantojamo zemi piemēro ar nākamo taksācijas

gadu pēc brīža, kad konstatēta lauksaimniecībā izmantojamās zemes

neapstrādāšana. Tas nozīmē, ka nodokļa papildlikmes piemērošanai

nebija jāpiešķir atpakaļvērsts spēks, bet uz priekšu vērsts

spēks. Tādā veidā nekustamā īpašuma īpašnieks (neatkarīgi no

īpašuma tiesību iegūšanas brīža) varētu paredzēt, kāda nodokļa

likme viņam tiks piemērota un kas jāveic, lai nodokļa saistības

būtu paredzamas.

Savukārt nekustamā īpašuma pircējs tā iegādes brīdī varētu

novērtēt un tiesiskā ceļā pārbaudīt (pieprasot uzziņu par savām

tiesībām no nodokļa administrācijas), vai iegādājamais

nekustamais īpašums atbilst neapstrādātas lauksaimniecībā

izmantojamas zemes statusam un tādējādi, vai nākamajā taksācijas

gadā tiks noteikta nodokļa papildlikme. Tas būtu iespējams arī

tad, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka maiņa

notiktu pat vairākas reizes vienā gadā. Atbilstoši saņemtajām

ziņām un lauksaimniecības zemes stāvokļa novērtējumam nekustamā

īpašuma pircējs var pakārtot savu rīcību: izvēlēties, vai slēgt

darījumu un ar kādiem darījuma noteikumiem, tostarp noteikumiem

par cenu, ja pats pircējs vairs nevarēs panākt lauksaimniecības

zemes apstrādāšanu iegādes gadā.

Tādā veidā arī netiktu nošķirts nodokļa un nodokļa

papildlikmes parādnieks; es piekrītu, ka tam jābūt vienotam.