6. pants

Nepiekrītu tiesas uzskatam, ka nodokļa papildlikmes par

neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi piemērošanas

netaisnīguma problēmu nekustamā īpašuma īpašnieks var risināt ar

privāttiesiskiem līdzekļiem, vienojoties par papildlikmes

maksāšanas kārtību. Manā ieskatā, privātpersonām ar

civiltiesiskiem līdzekļiem nav jānovērš publisko tiesību

taisnīguma deficīts. Tā ir konstitucionāla problēma, nevis

privāttiesiska. Protams, mūsu sabiedrība ir pieradusi sadzīvot ar

neracionālu tiesisko regulējumu, izveidojot dažādas

konstrukcijas, taču tas nav privātpersonu uzdevums. Tiesiskajam

mehānismam ir jāstrādā tā, lai sabiedrībai nav jāmeklē

palīglīdzekļi tiesiskās noteiktības un paļāvības apdraudējuma

riska novēršanai.

Turklāt, jāņem vērā, kā tiesa norādījusi, ka lauksaimniecības

zemes īpašnieki taksācijas gadā var mainīties vairākkārt. Tādos

gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu bija

taksācijas gada 1. janvārī, vēl varētu ar pirmo zemes pircēju

vienoties par līgumisku atbildību gadījumā, ja pircējs

lauksaimniecības zemi neapstrādās, bet šādas līgumiskas

atbildības vēlāka īstenošana var būt neiespējama, ja zemes

pircējs to pārdos vēl tālāk. Tad zemes apstrādāšana būs atkarīga

jau no trešā vai vēl tālāka pircēja, ar kuru nekustamā īpašuma

īpašniekam, kas par tādu bija taksācijas gada 1. janvārī, nav

nekādu tiesisko attiecību.