Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-20-01 "Par likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tāpat man šķiet būtiski konkretizēt Satversmes

101. pantā ietverto pamattiesību saturu, ko tiesa atklāja

sprieduma 15. punktā.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2019-08-01 atzina, ka

Satversmes 101. panta pirmajā teikumā noteiktās

pamattiesības ietver arī tiesības pildīt deputāta amatu, ja

persona ir ievēlēta Saeimā. Taču deputāta amats ir publiski

tiesisks amats, un, izpildot amata kompetences (tiesības un

pienākumus), deputāts nerīkojas privātpersonas statusā (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra

sprieduma lietā Nr. 2019-08-01

12. punktu).

Pamattiesības kalpo par pamatu tam, lai privātpersona varētu

aizsargāt savu brīvību no valsts iejaukšanās (sk.:

Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. I. Ziemeles

zin. red., 2. izd. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

43. lpp.). Saeimas deputāts savā amata darbībā nerīkojas

kā privātpersona. Izpildot deputāta amata publiski tiesiskās

funkcijas, Saeimas deputāts nav pamattiesību subjekts. Saeimas

deputāta amata kompetenču regulējums vēl nenozīmē pamattiesību

aizskārumu. Tikai tādā gadījumā, ja valsts lēmumi būtiski

ietiecas Saeimas deputāta amata kompetenču izmantošanā, faktiski

liedzot viņam vispār izpildīt Saeimas deputāta amatu vai būtisku

šā amata pienākumu daļu, tiek skartas Satversmes 101. panta

pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības - privātpersonas vēlēšanu

tiesības to negatīvajā aspektā (tiesības pildīt vēlēšanu ceļā

iegūto publiski tiesisko amatu) (sk. sal. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2020. gada

22. decembra sprieduma lietā "Selahattin

Demirtaş v. Turkey (Nr. 2)", pieteikums

Nr. 14305/17, 387. punktu).

Izskatāmajā lietā ar apstrīdēto normu Pieteikuma iesniedzējai

tika noteikts pienākums vakcinēties, lai viņa varētu pildīt

Saeimas deputāta amata galvenās funkcijas, kā arī saņemt

atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu. Tādēļ piekrītu, ka

Satversmes tiesa Pieteikuma iesniedzējas gadījumā varēja

pārbaudīt arī Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ietverto

pamattiesību ierobežojuma satversmību. Tomēr tas bija darāms

kopsakarā ar Satversmes 96. pantā ietverto pamattiesību

ierobežojuma satversmības pārbaudi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka

Satversmes 101. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību

aizskārums konkrētajā gadījumā veidojās no apstrīdētās normas

radītā Satversmes 96.panta ierobežojuma Pieteikuma iesniedzējai

kā privātpersonai.