4. pants

Satversmes tiesa piekrita Saeimai, ka Saeimas

deputāta tiesību piedalīties Saeimas darbā ierobežojuma

leģitīmais mērķis bijis sabiedrības veselības aizsardzība. Es,

atšķirībā no vairākuma, uzskatu, ka šis Saeimas norādītais mērķis

nebija patiesais ierobežojuma mērķis un tātad ierobežojumam

nebija leģitīma mērķa.

Nav noliedzams, ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā

saslimstība ar Covid-19 pieauga, sabiedrības veselības aprūpes

sistēmas noslodze palielinājās. Tomēr Saeimā bija palikuši tikai

atsevišķi pie parlamentārā mazākuma piederoši deputāti (to vidū

Pieteikuma iesniedzēja un, iespējams, vēl kāds deputāts), kuri

savas principiālās nostājas dēļ nebija izvēlējušies labprātīgu

vakcināciju. Sākotnējā likumprojekta redakcijā ierobežojums

piedalīties Saeimas darbā tika attiecināts vienīgi uz deputātu

tiesībām piedalīties klātienes sēdēs, ja viņi ir atteikušies

vakcinēties, bet likuma galīgajā redakcijā ierobežojums tika

paplašināts arī uz Saeimas deputātu tiesībām piedalīties Saeimas

darbā vispār (arī attālināti). Satversmes tiesas sēdē Saeimas

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas

priekšsēdētājs J. Rancāns norādīja, ka ierobežojuma mērķis

bijis panākt, lai Saeimas deputāti solidarizētos ar pārējo valsts

un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību,

amatpersonām un darbiniekiem. Tādējādi Saeimas deputātu tiesību

ierobežojuma patiesais mērķis bija izslēgt no Saeimas darbības

tādus deputātus, kas nebija mierā ar valdības politiku Covid-19

infekcijas izplatības novēršanā.

Ja Saeima patiesi vēlējās izrādīt sava parlamentārā vairākuma

nostāju politiskos jautājumos, tā varēja izvēlēties politiska

paziņojuma ceļu, vai atsevišķi deputāti - sava personiskā piemēra

ceļu. Opozīcijas deputātu piespiešana solidarizēties ar citām

amatpersonām un darbiniekiem ir pretēja ne tikai solidaritātes kā

vienprātības, uzskatu kopības, kopīgas atbildības idejai, bet arī

demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Solidaritāte būtu

varējusi īstenoties tikai kā pašu deputātu brīvā izvēlē balstīta

rīcība, katram pašam izvērtējot šīs rīcības ietekmi uz savām

pamattiesībām un īstenojot to labprātīgi.

Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama politiskā mazākuma

izslēgšana no Saeimas darba par nepiekrišanu valdības un

parlamentārā vairākuma īstenotajai politikai. Šāds ceļš, kā

pierāda dažādi vēsturiski notikumi, ved uz demokrātiskās valsts

iekārtas iznīcību.