Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-28-03 "Par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 244. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No ECT un EST prakses izriet, ka tiesības uz

īpašumu neaizsargā jebkuras personas ekonomiskās intereses, kas

ir saistītas ar konkrēta veida komercdarbību, kuru persona līdz

šim veikusi. Un ne jebkuras šādas intereses ir uzskatāmas par

"īpašumu" arī Satversmes 105. panta izpratnē.

Lai atzītu, ka ir ierobežotas Satversmes 105. pantā ietvertās

tiesības uz īpašumu, būtu jākonstatē, ka apstrīdētā norma

ierobežo rīcību ar konkrētu uzņēmumam piederošu aktīvu vai ka tā

samazina tā vērtību. Izskatāmās lietas kontekstā nevar atzīt, ka

personai līdz šim piemītošās tiesības no citas valsts ievest

Latvijas teritorijā ūdeles būtu uzskatāmas par konkrētu aktīvu,

kuru persona būtu ieguvusi savā īpašumā. Šīs tiesības nevar

uzskatīt par personas iegūtu tiesisko stāvokli, kurš ļauj tai

autonomi tās īstenot, bet gan par tīri komerciālu iespēju, kuras

nenoteiktība ir daļa no uzņēmējdarbības būtības. Šādas

komercdarbības apjoms ir pakļauts ekonomiskās dzīves

apdraudējumiem un līdz ar to nav uzskatāms par īpašumu. Covid-19

izplatība ūdeļu vidū ir attiecīgās komercdarbības risks.

Pieteikumā norādīts, ka līdz ūdeļu ievešanas no citām valstīm

Latvijā aizlieguma pieņemšanai vaislas ūdeles ūdeļu pavairošanai

un ūdeļu mazuļi audzēšanai uzņēmumu grupai piederošajās fermās

tikuši iepirkti un ievesti Latvijā no Dānijas. Pēc Dānijas

valdības lēmuma likvidēt visas ūdeles Dānijā, ūdeļu iegāde un

ievešana audzēšanai Latvijā uzņēmumu grupai piederošajās fermās

tikusi plānota no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr no

pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka ūdeļu

ievešanas aizliegums būtu ierobežojis Pieteikuma iesniedzēju

rīcību ar tām jau piederošo īpašumu.

Neatkarīgi no tā, vai tikušas ierobežotas tiesības uz īpašumu

Konvencijas Pirmā protokola 1. panta izpratnē, jāņem vērā, ka

Konvencijā nav nostiprinātas tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos. Ņemot vērā Hartā atzītās darījumdarbības brīvības

līdzību ar Satversmes tiesas praksē atzītajām tiesībām veikt

komercdarbību, kā arī Hartas 16. pantā ietvertās darījumdarbības

brīvības ciešo saikni ar Hartas 15. pantā un LESD 49. pantā

nostiprinātajām tiesībām iesaistīties brīvi izraudzītā profesijā

un to līdzību Satversmes 106. pantā nostiprinātajām tiesībām

brīvi izvēlēties nodarbošanos, secināms, ka tiesības veikt

komercdarbību ir nostiprinātas Satversmes 106. pantā.

Salīdzinājumā ar Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām,

kuras regulē rīcību ar personai piederošu īpašumu, Satversmes

106. pantā ietvertās tiesības regulē īpašuma iegūšanas procesu

brīvi izvēlētas nodarbošanās, tajā skaitā komercdarbības,

ietvaros.