8. pants

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencija (turpmāk - Konvencija) un tās protokoli nesatur

normas, kas paredz uzņēmējdarbības brīvību jeb tiesības veikt

saimniecisko vai komercdarbību. Arī Konvencijas Pirmais

protokols, kas tā 1. pantā paredz tiesības uz īpašumu, iepriekš

minēto uzņēmējdarbības brīvību nepiešķir.6

ECT ir atzinusi, ka ekonomiskās intereses, kas saistītas ar

restorāna darbību, piemēram, alkohola tirdzniecības licences

saglabāšana, ir uzskatāmas par "īpašumu" Konvencijas 1.

protokola 1. panta izpratnē.7 Tāpat ECT atzinusi arī,

ka grants izmantošanas atļaujas,8 muitas noliktavas

darbības atļaujas,9 kredītiestādes darbības

atļaujas,10 beznodokļu tirdzniecības veikala darbības

atļaujas,11 interneta un telefonsakaru pakalpojumu

sniegšanas atļaujas,12 tabakas tirdzniecības

atļaujas,13 kā arī televīzijas kanāla apraides

atļaujas14 atcelšana ierobežo tiesības uz īpašumu.

Tiesības uz īpašumu tiek aizskartas arī gadījumā, ja atļaujai

tiek atņemta tās būtība.15

Cita starpā lietā O'Sullivan McCarthy Mussel Development

Ltd v. Ireland vides aizsardzības nolūkā tika noteikts

aizliegums zvejot gliemenes vietā, kurā tās zvejoja pieteicēja.

ECT atzina, ka šāds zvejas ierobežojums ir uzskatāms par tādu,

kas uzlikts komersantam izdotajai atļaujai - gliemeņu zvejas

atļaujai - kas saistīta ar tā ierasto komercdarbību. Līdz ar to

tas esot ierobežojis komersanta tiesības brīvi izmantot savu

īpašumu, tajā skaitā uzņēmuma pamatā esošās ekonomiskās

intereses.16

Noteiktos gadījumos valsts noteiktie ierobežojumi, kas netiešā

veidā samazina uzņēmuma vērtību, var tikt uzskatīti par tādiem,

kas ierobežo komersanta tiesības uz īpašuma netraucētu

izmantošanu.17

Tai pat laikā ECT atzinusi, ka nākotnes ienākumi atzīstami par

"īpašumu" vienīgi tad, ja tie jau ir iegūti vai uz tiem

pastāv izpildāms prasījums.18 Šajā ziņā, piemēram,

brīvās profesijas uzņēmējdarbības apjoms ir pakļauts ekonomiskās

dzīves apdraudējumiem un līdz ar to nav uzskatāms par

īpašumu.19 Savukārt, piemēram, gadījumā, kad

regulējums, saskaņā ar kuru komersants nodarbojas ar konkrēto

komercdarbību, jau sākotnēji ir pieņemts kā pārejošs, šī

komersanta izveidotā uzņēmuma vērtības samazināšanās saistībā ar

regulējuma izmaiņām nav uzskatāma par īpašuma tiesību

ierobežojumu.20

Lietā Malik v. the United Kingdom ECT visupirms atzina,

ka gadījumā, kad pieteicējs atsaucas uz gūto peļņu no uzņēmuma kā

"nemateriālās vērtības", šāda atsauce pēc būtības

jāsaprot kā sūdzība par nākotnes ienākumu zaudējumu, kas

neietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1. panta

tvērumā.21 Ārsta prakses kontekstā ECT norādīja: lai

atzītu, ka Konvencijas Pirmā protokola 1. pantā ietvertās

tiesības ir ierobežotas, ir jākonstatē, ka pastāv noteiktas

vērtības profesionālā prakse, kurai ir privāto tiesību daba un

kas tādējādi veido aktīvu un līdz ar to arī

"īpašumu".22 Tomēr ECT norādīja, ka tiesību

uz īpašumu aizskārums rodas tad, ja līdz šim personai piemītošās

tiesības veikt komercdarbību ir tikušas būtiski ierobežotas un šī

ierobežojuma dēļ ir kritušies personas ienākumi un uzņēmuma

vērtība.23 Visbeidzot, ECT ņēma vērā to, ka konkrētajā

gadījumā pieteicējam bija liegts pārdot savu uzņēmumu (ārsta

prakses nemateriālo vērtību) un tāpēc tās tirgus vērtības

samazināšanās neradīja pieteicējam tiesību uz īpašumu aizskārumu.

ECT secināja, ka tiesības uz īpašumu nav tikušas

aizskartas.24