Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-44-01 "Par Elektronisko sakaru likuma 48. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam"

Šo tiesību izmantošanu komersanta komercdarbībā

1garantē arī Satversmes 106. pants.

2Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst personas tiesības veikt

3uzņēmējdarbību uz licences pamata, bet tiesības uz īpašumu aptver

4rīcību tikai šīs licences ietvaros, proti, rīcību atbilstoši

5licencei.

6Īpašs lietošanas tiesību elements ir tiesības tās atsavināt.

7Šeit ievērojams, ka vispārējā situācijā ierobežota publiska

8resursa tiesību atsavināšana nav atļauta, jo pretējā gadījumā

9rīcība ar šo publisko resursu izietu ārpus valsts kontroles un

10būtu pakļauta nevis vairs valsts izvēles kritērijiem, bet jau

11privātpersonas izvēlei. Liegums nodot ierobežotās radiofrekvenču

12joslas izmantošanas tiesības citām personām ir loģiska bez maksas

13iegūtu tiesību sastāvdaļa. Šādām tiesības ir ne tikai ar licenci

14salīdzināma daba, bet gan individuālas privilēģijas raksturs.

15Noteiktu iemeslu, kas reizēm var būt arī tikai veiksme un

16izrādīta griba, dēļ personai ir piešķirts kāds labums. Tomēr šie

17iemesli to nošķir no citām personām, it sevišķi ilgtermiņā.

18Protams, valsts licencē var noteikt arī tiesību elementu -

19atsavināšanas tiesības. Kā redzams no tiesiskā regulējuma, tas

20ticis pieļauts gadījumos, kad komersants tiesības ieguva no

21valsts par maksu, tātad, valstij neizrādot konkrētu labvēlību

22kādam komersantam, balstoties uz noteiktiem kritērijiem, kas būtu

23saistīti ar tā izteikto gribu vai inovāciju spējām, bet gan tikai

24finansiāliem argumentiem. Abu licenču veidi un attiecīgi

25konstitucionālo tiesību tvērums ir nošķirami, jo personas

26tiesības ir tikai tik plašas, cik tās pastāv attiecīgajā

27jomā.

28Šajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka Pieteikuma

29iesniedzējai piešķirtās ierobežota radiofrekvenču spektra

30lietošanas tiesības ietvēra tiesības arī tās atsavināt (nodot

31tālāk). Šāds secinājums neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem

32un konkrēti Pieteikuma iesniedzējai izsniegtajai ierobežotas

33radiofrekvenču joslas lietošanas licencei. Pieteikuma

34iesniedzējai nekad nebija izsniegta licence ar skaidri izteiktu

35valsts pieļāvumu ierobežotās radiofrekvenču joslas lietošanas

36tiesības atsavināt. Tas secināts arī Regulatora 2021. gada 30.

37marta lēmumā Nr. 19 "Par radiofrekvenču spektra

38lietošanas tiesību tālāknodošanu", argumentējot, ka

39vēsturiski Regulators ir izvēlējies radiofrekvenču spektra

40piešķiršanu izsoles kārtībā, lai novērstu to, ka konkursa

41uzvarētājs pats nepilda saistības, bet pārdod (nodot) ierobežoto

42joslu lietošanas tiesības, tādējādi gūstot peļņu un

43"iedzīvojoties" no ierobežota valsts resursa

44lietošanas.

45Publiskajās tiesībās tas nozīmē, ka tiesību subjektam ir

46piešķirtas tikai tās publiskās lietas lietošanas tiesības, kas

47tam ir noteikti piešķirtas. Tiem, kas to nesaprot pēc jēguma, tas

48tika tiešā tekstā ierakstīts: Ministru kabineta 1997. gada

497. oktobra noteikumu Nr. 348 "Atsevišķu

50uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi"

5131. punktā, ka speciālās atļaujas (licences) saņēmējs nav

52tiesīgs licenci nodot to citām personām, 2001. gada likuma

53"Par telekomunikācijām" 45. pantā, ka licenci

54nevar atsavināt citai personai bez valsts piekrišanas, Ministru

55kabineta 2003. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 44

56"Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas

57kārtība" 26. punktā, ka radiofrekvenču spektra

58lietošanas atļaujā noteiktās tiesības nav nododamas citai

59personai, 2007. gada 20. jūnija Regulatora noteikumu

60par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām 24. punktā un

612009. gada 1. jūlija noteikumu 21. punktā, ka

62komersants nevar tālāknodot radiofrekvenču spektra lietošanas

63tiesības bez valsts piekrišanas. Tikai ar 2010. gada

6424. marta Regulatora noteikumu par radiofrekvenču spektra

65lietošanas tiesībām 21. punktu tika pieļauts, ka komersants

66var nodot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, bet kas

67iegūtas izsolē un ja izsoles nolikums paredzējis šādu tiesību

68tālāknodošanas iespēju.

69Tāpat 2011. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi

70Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada

7128. jūlijam, un ar šiem grozījumiem citstarp Elektronisko

72sakaru likuma 47. pants tika papildināts ar

733.1 daļu šādā redakcijā: "Radiofrekvenču

74spektra lietošanas tiesības nevar tālāk nodot elektronisko sakaru

75komersants, kurš nav samaksājis par šo lietošanas tiesību

76iegūšanu [..]". Līdz 2022. gada 28. jūlijam spēkā

77bijušā Elektronisko sakaru likuma 47. panta

783.1 daļa un apstrīdētā norma pēc satura ir

79vienādas tiesību normas.

80Tātad Pieteikuma iesniedzēja ar konstitucionālo sūdzību

81izvirzīja prasību par jaunu subjektīvo tiesību piešķiršanu, nevis

82par esošo tiesību ierobežojuma atcelšanu. Man par dziļu nožēlu

83Satversmes tiesa būtiski kļūdījās šajā jautājumā. Spriedumā

84minētie argumenti un atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

85nolēmumiem attiecas uz gadījumu, kurā personai ir piešķirtas

86tiesības, bet to izmantošana ir tiesiski vai faktiski izslēgta.

87Tas neattiecas uz izskatāmo situāciju, kuru raksturo tieši

88publiskas lietas piešķiršana īpašā lietošanā.

89Apstrīdētā norma neliedza Pieteikuma iesniedzējai pašai

90izmantot tai lietošanā nodotās radiofrekvenču spektra joslas

91atbilstoši to lietošanas mērķim - elektronisko sakaru pakalpojumu

92sniegšanai. Šajā aspektā Pieteikuma iesniedzēja varēja un var gūt

93maksimālo saimniecisko labumu. Argumenti par to, ka Pieteikuma

94iesniedzēja nevar pilnībā vai sekmīgi izmantot sev piešķirtās

95ierobežotās radiofrekvenču joslas tiesības, jo tā neesot mobilo

96sakaru operators, nenorāda uz tās aizskārumu. No vienas puses,

97katram komersantam ir nepieciešama spēlmaņa un pareģa dotības,

98kas izmantojamas, veicot ieguldījumus savas komercdarbības

99nodrošināšanai ilgtermiņā. Rūpīga un prasmīga komersanta talantu

100trūkums nav pielīdzināms valsts radītam pamattiesību aizskārumam.

101Proti, argumenti par šiem ierobežojumiem izriet tieši un tikai no

102pašas Pieteikuma iesniedzējas rīcības. Saimnieciskā darbība ir

103saistīta ar iniciatīvu un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un

104ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, proti, ir saistīta ar

105daudzām grūtībām un neparedzētām situācijām, kuras var rasties

106gan paša komersanta pieņemto lēmumu rezultātā, gan no komersanta

107neatkarīgu apstākļu dēļ (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

10820. maija sprieduma lietā Nr. 2010-70-01

10917.3. punktu). Satversmes 105. pantā nostiprinātās

110pamattiesības uz īpašumu negarantē tiesības būt pasargātam no

111komerciāla riska. No otras puses, tas, ka Pieteikuma iesniedzēja

112nevar īstenot šādu maksimāli efektīvu komercdarbību, vēl jo

113vairāk nozīmē, ka tai būtu jāatdod radiofrekvenču joslu

114izmantošanas tiesības atpakaļ valstij. Visbeidzot, tēze, ka

115"Pieteikuma iesniedzēja būtu ieinteresēta tai piešķirtās

116Spektra joslu lietošanas tiesības nodot vai iznomāt kādam no

117mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāko

118labumu no savām īpašuma tiesībām uz Spektra joslu lietošanas

119tiesībām, taču apstrīdētā norma to liedzot" atklāj, ka

120Pieteikuma iesniedzēja nemaz nav ieinteresēta licenču izmantošanā

121pēc būtības, bet gan tirdzniecībā ar tām, kā īpašuma tiesību

122subjektu uztverot pašu licenci, nevis tajā ietvertās

123tiesības.

124Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

125pirmo daļu konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšanas

126priekšnoteikums ir personas Satversmē minēto pamattiesību

127aizskārums. Pamattiesību aizskārums ir tiesiskas sekas, kas kavē,

128ierobežo vai pat pilnībā iznīcina pamattiesību normā minēto

129tiesisko labumu. Tā kā Pieteikuma iesniedzējai nebija tiesību

130atsavināt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības,

131apstrīdētā norma neierobežoja Pieteikuma iesniedzējas Satversmes

132105. pantā minētās tiesības uz īpašumu.

133II

134Otrkārt, nepiekrītu Satversmes tiesas secinājumiem par

135pieteikuma iesniegšanas termiņa skaitījumu. Tiesa secināja, ka

136Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīdis ir

1372022. gada 29. jūlijs, kad spēkā stājās apstrīdētā

138norma, jo, lūk, 5G tīkla un tehnoloģiju attīstības iepriekšējā

139gaita esot radījusi ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas

140pamattiesībām.

141Šāds tiesas secinājums ir vismaz savstarpēji pretrunīgs, jo

142nevar vienlaikus pastāvēt tāda situācija, ka Pieteikuma

143iesniedzēja aizskārumu "izjuta" vēl pirms apstrīdētās

144normas pieņemšanas, bet tomēr līdz ar apstrīdētās normas spēkā

145stāšanos.

146Tāpat es nespēju pieņemt nekritiski pastāstu par to, ka

147radiofrekvenču spektra atsavināšana kļuvusi aktuāla Pieteikuma

148iesniedzējai - kāda sakritība! - tieši pēdējo sešu mēnešu laikā

149no pieteikuma iesniegšanas brīža.

150Pirmkārt, jau tādēļ, ka procesuālā termiņa skaitījumu noteic

151nevis komerciālā izdevīguma sajūta, bet gan konkrēts, Satversmes

152tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikts

153priekšnoteikums - pamattiesību aizskārums. Pamattiesību

154aizskārums nav emocionāla sajūta, bet gan konkrētas tiesiskās

155sekas, kas ietiecas personas pamattiesībās, ierobežojot, kavējot,

156iznīcinot pamattiesības izmantošanu. Tiesisko seku iedarbībai ir

157konkrēts brīdis laika nogrieznī. Ja pamattiesību aizskārumu rada

158tieši tiesību norma, tad tas ir šīs normas spēkā esības sākuma

159brīdis, vai, ja persona nonāk vēlāk tiesību normas iedarbībā, tad

160no pirmā brīža, kad uz viņu šī tiesību norma iedarbojas (rada

161tiesiskās sekas). Ēteriskums procesuālo termiņu skaitījuma

162noteikšanā nav pieļaujams. Tas rada arī nevienlīdzību un patvaļas

163risku.

164Otrkārt, lai arī tam, manuprāt, pat nav juridiskas nozīmes,

165publiski pieejamos avotos norādītā informācija liecina, ka 5G

166vide un operatoru interese par to radās krietni agrāk,

1672021. gadā. Visbeidzot, paši īstie komerciāli ieinteresētie

168šīs lietas iznākumā - SIA "Bite Latvija" - jau

1692017. gada 20. aprīlī publicētajā preses relīzē norāda,

170ka līdz ar Pieteikuma iesniedzējas iegādi tā ieguvusi piekļuvi 5G

171frekvencei un iespējai attīstīt jaunus, inovatīvus produktus un

172pakalpojumus (Bite iegādājas "Unistars" un iegūst

173piekļuvi 5G frekvencei - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi,

17420.04.2017., pieejams:

175https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/114231-bite-iegadajas-unistars-un-iegust-piekluvi-5g-frekvencei.html).

176Šī ziņa arī apgāž spriedumā ietverto tēzi, ka "tomēr 5G

177tīkla un tehnoloģiju attīstības gaitā [proti, pēdējo sešu mēnešu

178pirms pieteikuma iesniegšanas laikā] tika secināts, ka tieši

179Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās spektra joslas ir vislabāk

180piemērotas 5G tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanai".

181Visbeidzot, Satversmes tiesas vairākums pilnībā atstāja bez

182ievērības vēl 2022. gada oktobrī pašas tiesas izteikto tēzi,

183ka "tas vien, ka tiesiskais regulējums, kas pēc būtības jau

184bijis ietverts Ministru kabineta noteikumos, pirmoreiz tiek

185ietverts likumā, nenozīmē, ka tieši likuma prasības būtu jāievēro

186kādā atšķirīgā veidā. […] Līdz ar to termiņš konstitucionālās

187sūdzības iesniegšanai attiecībā uz likumā ietverto prasību

188izmantot siltumenerģiju lietderīgi ir skaitāms no [brīža], kad šī

189prasība uz pieteikuma iesniedzējām tika attiecināta pirmo reizi

190(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

191sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 22. punktu). Kā

192jau norādīju iepriekš, izskatāmās lietas tiesiskajos apstākļos

193tiesību normas, kas ietvēra apstrīdētajā normā noteikto, bija

194spēkā ilgstoši un laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai bija

195radiofrekvenču spektra lietošanas licence vai tā tika pagarināta.

196Tādēļ Satversmes tiesai nebija tiesiska pamata noteikt Pieteikuma

197iesniedzējas pamattiesību aizskārumu no apstrīdētās normas spēkā

198stāšanās brīža.

199III

200Tā kā Satversmes tiesas vairākums izteicies arī par

201apstrīdētās normas satversmību pēc būtības, norādīšu arī savu

202viedokli par šo. Nepiekrītu Satversmes tiesas vairākuma

203secinājumam, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes

204105. pantu. Apstrīdētā norma bija piemērota, nepieciešama un

205pareizi nolīdzsvarota (samērīga), kā arī ievēroja tiesiskās

206vienlīdzības prasības.

207No šobrīd spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma

20846. panta izriet, ka valsts var piešķirt ierobežota

209radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības konkursa vai izsoles

210ceļā. Agrāk šādas tiesības tika piešķirtas arī pēc principa, kurš

211pirmais pieteicies.

212Apstrīdētā norma noteic, ka komersanti, kuri saņem šādas

213tiesības bez maksas, nevar iegūtās tiesības nodot tālāk. Šāds

214ierobežojums ir vērsts uz brīvas un efektīvas konkurences

215nodrošināšanu, tās kropļošanas novēršanu, jo šādu tiesību tālāka

216nodošanas iespēja nostādītu šo tiesību ieguvēju, kurš tiesības ir

217saņēmis noteiktu, ar ekonomiskiem iemesliem nesaistītu apsvērumu

218dēļ bez maksas, konkurences ziņā labākā situācijā nekā to

219komersantu, kurš atradies komerciālās nenoteiktības apstākļos un

220nosolījis augstāko cenu. Šāda norma aizsargā sabiedrības

221labklājību, jo, pirmkārt, brīva konkurence ir visas sabiedrības

222publiskajās interesēs, un, otrkārt, ierobežota piešķirta publiskā

223labuma tālāka atsavināšana ir pretēja šā publiskā labuma

224piešķīruma būtībai, t.i., ka tas tiek primāri izmantots

225sabiedrības interesēs, nevis komersanta individuāli komerciālajās

226interesēs. Tātad apstrīdētā norma kalpoja sabiedrības labklājības

227nodrošināšanai.

228Apstrīdētā norma arī šim mērķim bija piemērota, liedzot

229ierobežota rakstura publisku lietu, kas iegūta bez maksas, nodot

230komerciālā apritē.

231Satversmes tiesas vairākums atzina, ka šāds ierobežojums

232nebija nepieciešams, jo pastāv alternatīva, ka valsts iestāde -

233Regulators - varētu veikt individuālu apstākļu novērtējumu katrā

234individuālā gadījumā un, iespējams, atļaut ierobežotas

235radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību, kas iegūtas bez maksas,

236nodošanu. Tomēr iespēja atļaut ierobežotas radiofrekvenču joslas

237lietošanas tiesību, kas iegūtas bez maksas, nodošanu pat ar

238Regulatora lēmumu būtu pretēja ierobežota publiskā labuma

239lietošanas tiesību nodošanas būtībai un apstrīdētās normas

240mērķim. Šeit jāievēro, ka pat Eiropas Savienības tiesību akti

241pieļāva dalībvalstīm saglabāt sen iepriekš noteikto ierobežojumu

242bez maksas iegūto lietošanas tiesību atsavināšanai un tieši

243tādēļ, lai nenostādītu nelabvēlīgākā tiesiskā situācijā tos

244komersantus, kas šādas tiesības nu jau ir ieguvuši par maksu,

245maksājot tobrīd tirgū augstāko cenu par šo tiesību iegūšanu.

246Novērtējuma brīvības piešķiršana valsts pārvaldes iestādei, un

247tātad atsevišķos gadījumos šķiet pieļaujot bez maksas iegūto

248ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību atsavināšanu

249tālāk, netiek sasniegts leģitīmais mērķis tādā pat kvalitātē.

250Pat palūkojoties uz izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem

251redzams, ka ar Satversmes tiesas spriedumu tiek leģitimēta

252situācija, kurā personai, kas ierobežotas radiofrekvenču joslas

253lietošanas tiesības ieguvusi bez maksas konkursa ceļā vai citos

254vēsturiskos veidos, rodas tiesības šīs bez maksas iegūtās

255privilēģijas nodot tālāk, pašai gūstot būtisku finansiālu labumu,

256kas citos gadījumos nonāktu Valsts kasē. Kontekstam: pēdējo

257desmit gadu laikā Latvijā ir notikušas astoņas izsoles, kurās

258izsoles uzvarētāji par ierobežotas radiofrekvenču joslas

259lietošanas tiesību iegūšanu ir samaksājuši valsts budžetā

260desmitiem miljonu eiro. Tāpat ar Satversmes tiesas spriedumu tiek

261sniegta iespēja apiet valsts izvēli par to, kuram komersantam

262tiesības būtu piešķiramas. Protams, tiesas norādītā alternatīva

263joprojām ļautu saglabāt zināmu Regulatora kontroli, tomēr no tās

264izriet arī papildu administratīvs slogs. Manuprāt, taisnīgu

265konkurenci nodrošina jau iepriekš pastāvošais mehānisms

266komersantam atteikties no vēsturiski iegūtajām ierobežotas

267radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām, ja reiz tas nespēj vai

268nevēlas šīs tiesības faktiski izmantot, un ļaut par to lietošanu

269organizēt izsoli, valstij iegūstot finansiālus līdzekļus.

270Pieteikuma iesniedzējas veiktās investīcijas tīklā pašas par

271sevi nepamato Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz ierobežotās

272radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu.

273Iepriekšējais regulējums neapdraudēja Pieteikuma iesniedzējas

274veiktās investīcijas, jo neliedza turpināt savu pakalpojumu

275sniegšanu saviem klientiem savā tīklā. Turklāt Regulators

276vairākkārt iepriekš konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzējai

277piešķirtais 3.5 GHz spektrs "tiek lietots neefektīvi un

278neracionāli" (sk., piemēram, Regulatora 2015. gada

27924. septembra konsultāciju dokumentu par radiofrekvenču

280spektra joslas 3410MHz - 3800MHz lietošanas

281tiesībām).

282Pieteikuma iesniedzējas neprasmīga komercdarbība, tai

283iepriekšējo divu dekāžu laikā nekļūstot par mobilo sakaru

284operatoru, nav valsts kļūda, kuras dēļ tai būtu jāzaudē no

285frekvences joslu lietošanas tiesību izsoles iegūstamie

286līdzekļi.

287Turklāt jau iepriekš faktiski pastāvošā alternatīva, manuprāt,

288mazināja "Pieteikuma iesniedzējas aizskārumu".

289Pieteikuma iesniedzējai jau iepriekš bija atļauts izmantot tai

290piešķirtās spektra joslas kopīgi ar citiem komersantiem. Lai gan

291Pieteikuma iesniedzēja ir norādījusi uz dažādiem apstākļiem, kas

292tai neļaujot gūt maksimālo labumu no spektra joslu lietošanas,

293šie argumenti nav ņemami vērā. Pirmkārt, tie ir balstīti

294izpratnē, ka spektra joslu izmantošanas galvenais mērķis ir

295komersantu peļņa, kamēr patiesībā tām ir jānodrošina valsts un

296sabiedrības intereses. Otrkārt, šādi argumenti pēc būtības

297pieprasa, lai valsts pilnībā atvieglo komercdarbību, novēršot

298Pieteikuma iesniedzējas nepieciešamību ieguldīt savā izaugsmē

299papildu finanšu līdzekļus. Šāda prasība ir pretēja komercdarbības

300būtībai. Galu galā arī pati Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

301komersanti nevar savu komercdarbību balstīt vienīgi uz valsts

302atbalstu, jo komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru

303savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants, savukārt

304"peļņa" ir atlīdzība uzņēmējam par iniciatīvu un

305drosmi, darbojoties pastāvīga riska un ekonomiskās nenoteiktības

306apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra

307sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 18.3. punktu).

308IV

309Satversmes tiesas sprieduma tiesiskajām sekām jābūt skaidrām

310un noteiktām. Satversmes tiesas spriedums šajā daļā ir

311pretrunīgs. No vienas puses, Satversmes tiesas vairākums atzina,

312ka Regulatora veikta individuāla katra gadījuma izskatīšana ļautu

313pamatoti, proporcionāli, pēc rūpīgas tirgus un konkurences

314apstākļu izvērtēšanas panākt gan sabiedrības, gan konkrētā

315komersanta un arī citu elektronisko sakaru komersantu interešu

316līdzsvaru, no otras puses, sprieduma tiesisko seku daļā vairākums

317secina, ka Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību normu izdevēja

318rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu un ka

319vēl esot nepieciešama konceptuāla diskusija, tādēļ apstrīdētā

320norma paliek spēkā līdz šā gada beigām.

321Tā kā spriedumā atzīts, ka Pieteikuma iesniedzējas lietošanas

322tiesību tālākas nodošanas tiesības ir tās īpašuma tiesību saturā,

323jaunas normas par šo tiesību nodošanas kārtību, maksu utt. būs

324jauns Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojums.

325Visbeidzot, spriedumā nav minēts, kā likumdevējs varētu panākt

326interešu līdzsvaru starp divām atšķirīgos apstākļos esošu

327komersantu grupām un kādēļ būtu šāds līdzsvars jāpanāk pretēji

328tiesiskās vienlīdzības principam. Domājot jau par tiesas

329sprieduma izpildi, manuprāt, ja valsts ir piešķīrusi ierobežotas

330radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības konkrētam komersantam

331bez maksas un ir komersanti, kuri šīs tiesības ir iegādājušies,

332viņi visi atrodas vienā tirgū un konkurē savā starpā. Dodot

333iespēju nodot bez atlīdzības iegūtās tiesības tālāk, ieguvējs

334nonāk konkurences ziņā labākā stāvoklī. Ja šāda nodošana notiek

335bez lietošanas maksas samaksas valstij, valsts neiegūst līdzekļus

336par šā publiskā labuma lietošanas tiesībām, kurus tā vispārējā

337gadījumā būtu ieguvusi, pārdodot neizlietotās tiesības brīvā

338tirgū par tirgus noteikto cenu. Savukārt Regulatoram,

339administratīvi noteicot maksu, nav skaidrs, pēc kādiem principiem

340tā tiktu noteikta, kas to maksātu un kam, ja, piemēram,

341izskatāmajā gadījumā lietošanas tiesības "pieder"

342Pieteikuma iesniedzējai, bet Pieteikuma iesniedzējas visas daļas

343pieder SIA "Bite Latvija".

344Nobeigumā es uzskatu, ka šis Satversmes tiesas spriedums ir ne

345tikai kļūdains, bet arī ārkārtīgi netaisnīgs gan pret pārējiem

346ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību ieguvējiem,

347kuri tās ieguvuši par maksu, gan arī pret sabiedrības kopējām

348interesēm iegūt maksimālu finansiālu un ekonomisku labumu

349tautsaimniecībā.

350Tiesnesis J. Neimanis

351Rīgā 2024. gada 13. jūlijā