3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes tiesas vairākums ir piedēvējis (krievu)
valodai kā izteiksmes līdzeklim (krievu) valodā pausto izteikumu
saturu. Sajaucot izteikumu saturu ar izteiksmes līdzekli, tiek
panākts secinājums, ka izteiksmes līdzeklis dēļ tajā ietvertā
tipiskā satura (dezinformācijas) ir kaitīgs. Satversmes tiesas
vairākums pieņem, ka sabiedrības daļa, kas labāk informāciju
saprot krievu valodā, sazinās krievu valodā, ir pakļauti
negatīvai Krievijas ideoloģijas ietekmei, uzņem Krievijas
agresīvo politiku atbalstošos vēstījumus un beigu beigās vēlas
Latvijas politisko attīstību Krievijas virzienā.
Manuprāt nav pamatoti vainot saziņas valodu kā tādu.
Sabiedrības atvērtība tām vai citām politiskām idejām vai
strāvojumiem nav tiešā veidā atkarīga no valodas lietojuma, bet
gan no sabiedrības izglītotības. Dezinformācija un murgainas
sazvērestības teorijas tiek izplatītas arī valsts valodā un
ievērojamā daudzumā.
Tāpat lietā nav pierādījumu, kas pamatotu tiesas norādītos
iemeslus, uz kuriem tā atsaucas, lai pamatotu apstrīdētās normas
leģitīmo mērķi, t.i., ir vispārīga rakstura apgalvojumi par
Krievijas Federācijas interesēm, par izplatīto propagandu un
dezinformāciju, bet nav piesaistes tieši politisko partiju
priekšvēlēšanu aģitācijai. Līdz ar to nav pierādīts, ka krievu
valodas lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā apdraudētu tieši
valsts drošību.