Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2024-06-01 "Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesas vairākums ir piedēvējis (krievu)

valodai kā izteiksmes līdzeklim (krievu) valodā pausto izteikumu

saturu. Sajaucot izteikumu saturu ar izteiksmes līdzekli, tiek

panākts secinājums, ka izteiksmes līdzeklis dēļ tajā ietvertā

tipiskā satura (dezinformācijas) ir kaitīgs. Satversmes tiesas

vairākums pieņem, ka sabiedrības daļa, kas labāk informāciju

saprot krievu valodā, sazinās krievu valodā, ir pakļauti

negatīvai Krievijas ideoloģijas ietekmei, uzņem Krievijas

agresīvo politiku atbalstošos vēstījumus un beigu beigās vēlas

Latvijas politisko attīstību Krievijas virzienā.

Manuprāt nav pamatoti vainot saziņas valodu kā tādu.

Sabiedrības atvērtība tām vai citām politiskām idejām vai

strāvojumiem nav tiešā veidā atkarīga no valodas lietojuma, bet

gan no sabiedrības izglītotības. Dezinformācija un murgainas

sazvērestības teorijas tiek izplatītas arī valsts valodā un

ievērojamā daudzumā.

Tāpat lietā nav pierādījumu, kas pamatotu tiesas norādītos

iemeslus, uz kuriem tā atsaucas, lai pamatotu apstrīdētās normas

leģitīmo mērķi, t.i., ir vispārīga rakstura apgalvojumi par

Krievijas Federācijas interesēm, par izplatīto propagandu un

dezinformāciju, bet nav piesaistes tieši politisko partiju

priekšvēlēšanu aģitācijai. Līdz ar to nav pierādīts, ka krievu

valodas lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā apdraudētu tieši

valsts drošību.