5. pants

Tiesa neapskatīja apstrīdētās normas atbilstību

kopsakarā ar citām ar Satversmes 100. pantu sistēmā esošajām

starptautiskajām tiesību normām (Latvijas starptautiskajām

saistībām), piemēram, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām

un politiskajām tiesībām 25. un 27. pantu, Eiropas Padomes

Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 9.,

10. un 15. pantu.

Lai arī pieteikuma iesniedzēja nebija savā pieteikumā

apstrīdējusi normas atbilstību Satversmes 114. pantam, jo tai

nebija mazākumtautības statusa un tādējādi tā atbilstoši stabilai

Satversmes tiesas judikatūrai nebūtu nemaz tiesīga iesniegt

konstitucionālo sūdzību konkrēta individuāla aizskāruma trūkuma

dēļ, tomēr tas nenozīmēja, ka Satversmes tiesai būtu jāpārbauda

apstrīdētās normas satversmība tikai šaurā aspektā. Manuprāt,

normas satversmības pārbaude nozīmē pārbaudi pret visu tiesību

sistēmu, tostarp, arī citām Satversmes normām, jo īpaši, ja vārda

brīvība ir saistīta ar sabiedrības daļas, kas pieder pie

mazākumtautības, pieeju politiskajam diskursam. Apstrīdētā norma

tieši ietekmē mazākumtautību (krievu, ukraiņu, baltkrievu)

iespējas veicināt to efektīvu līdzdalību sabiedriskajās lietās ar

vēlēšanu palīdzību.

Jo īpaši tiesai būtu bijis jāapsver, ka apstrīdētā norma

attiecas arī uz vietējo pašvaldību vēlēšanām un Latvijā ir

vēsturiski izveidojušās teritorijas, kuras apdzīvo vairāk

vēlētāju, kuriem lielākoties tieši krievu valoda ir dzimtā vai

tradicionālā saziņas valoda un kuriem ir patiesas grūtības

uztvert saturu valsts valodā.