2. pants

Sprieduma secinājumu daļas sākumā Satversmes

tiesa norāda, ka tiesiskās vienlīdzības princips jāvērtē

kopsakarā ar Satversmes 105. pantu, jo nepieciešams

noskaidrot, vai kompensācija par mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumu ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Tāpat Spriedumā

norādīts, ka Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

nostiprinātais tiesiskās vienlīdzības princips galvenokārt

piemērojams kopā ar citām pamattiesībām, jo nereti, balstoties

tikai uz šo principu, nevar secināt, kā izšķirama lieta, un līdz

ar to Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības ir

"salīdzinošas" (sk. Sprieduma

8. punktu).

2.1. Sprieduma 8. punktā izteiktajiem

secinājumiem par to, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes

91. un 105. pantam jāvērtē kopsakarā, var piekrist. Arī

zinātniskajā literatūrā ir uzsvērts, ka vienlīdzības princips pēc

savas struktūras nevar tikt piemērots patstāvīgi, bet gan tikai

kopā ar kādu citu tiesību normu (sk.: Levits E. Satversmes 91.

panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII

nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža

zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011,

75. lpp.).

Pēc Pieteikuma iesniedzēja - Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzējs) - domām, nesamērīgs tiesību uz īpašumu ierobežojums

ir radījis nevienlīdzīgu attieksmi pret pieteicēju

administratīvajā procesā Sandi Cīruli (sk. lietas materiālu

1. sēj. 5. lpp.). Proti, apstrīdētā norma liedzot

personai, kura ieguvusi zemi uz tiesiska darījuma pamata, taču

savas īpašuma tiesības uz zemi nostiprinājusi zemesgrāmatā pēc

mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, tiesības uz

atlīdzību. Tāpēc šī persona neatrodoties vienlīdzīgā situācijā ar

pārējām Kompensāciju likuma 6. panta otrajā daļā minētajām

zemes ieguvēju grupām.

2.2. Sprieduma 9. un 10. punktā Satversmes tiesa

noskaidrojusi, vai apstrīdētajā normā ir ietverts tiesību uz

īpašumu ierobežojums. Atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumu ietilpst Satversmes 105. pantā minētā jēdziena

"īpašums" saturā. Tāpat var piekrist secinājumam, ka

apstrīdētajā normā ir ietverts tiesību uz īpašumu ierobežojums,

jo tā neparedz atlīdzību personām, kuras zemi ieguvušas uz

tiesiska darījuma pamata, bet īpašuma tiesības reģistrējušas

zemesgrāmatā tikai pēc mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma

noteikšanas.

Turpmākajos Sprieduma punktos vērtēta apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 91. pantam, lai gan tās atbilstība

Satversmes 105. pantam līdz galam nav izvērtēta. Līdz ar to

radusies nekonsekvence un nenoteiktība Sprieduma argumentācijā.

Raugoties no metodoloģijas viedokļa, Satversmes tiesai

izskatāmajā lietā visupirms vajadzēja noskaidrot, vai apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 105. pantam. Spriedumā ietvertais

izvērtējums par apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības

principam pārsvarā ir izvērtējums par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 105. pantam (sk., piemēram, Sprieduma

18. punktu ).

Satversmes tiesai bija

jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes

105. pantam, bet atbilstība Satversmes 91. pantam jāpārbauda

tad, ja tiktu secināts, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar

Satversmes 105. pantu.