3. pants

Lai izvērtētu Satversmes 105. pantā

noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti,

jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts

leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada

8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01

22. punktu).

3.1. Satversmes tiesai Spriedumā bija jāvērtē,

vai apstrīdētajā normā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu. Lietā nav materiālu, kas radītu šaubas par

to, ka apstrīdētā norma pieņemta un izsludināta pienācīgā

procesuālā kārtībā.

Tādējādi tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir noteikts ar likumu.

3.2. Var piekrist Spriedumā izdarītajiem

secinājumiem par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi, attiecinot

tos uz apstrīdētajā normā noteikto īpašuma tiesību ierobežojumu.

Apstrīdētā norma nodrošina tiesisko noteiktību, jo zemesgrāmatā

izdarītajiem ierakstiem par to, kura persona atzīstama par zemes

īpašnieku, piemīt publiska ticamība. Tādējādi darījumu attiecībās

tiek panākta tiesiskā noteiktība un drošums atbilstoši visas

sabiedrības interesēm (sk. Sprieduma 15.

punktu).

Apstrīdētās normas leģitīmais

mērķis ir tiesiskās noteiktības veicināšana un līdz ar to arī

citu cilvēku interešu aizsardzība.

3.3. Pamatoti ir Spriedumā izteiktie apsvērumi

par likumdevēja izraudzīto līdzekļu piemērotību leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Saskaņā ar Kompensāciju likuma 5. panta pirmo daļu

tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma

tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Nostiprinot īpašuma

tiesības zemesgrāmatā, tiek panākts tas, ka mežsaimnieciskās

darbības ierobežojuma noteikšanas gadījumā valsts var precīzi

identificēt personu, kura ieguvusi zemi īpašumā. Tādējādi valsts

var izmaksāt atlīdzību personai, kas atzīstama par zemes

īpašnieku (sk. Sprieduma 17. punktu).

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.