6. pants

Sprieduma 17.2. punktā norādīts: "Pēc

Satversmes tiesas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja prasa paredzēt

citu procesuālu kārtību jeb priekšrocību gadījumā, kad pieļauts

obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības noteikumu

pārkāpums." Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējas situāciju

minētajā Sprieduma punktā norādīts, ka "brīdinājums ļautu

komersantam saņemt valsts atbalstu arī pēc obligātā iepirkuma

sistēmas uzraudzības noteikumu pārkāpuma un dotu tam

elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanai un iesniegšanai

ilgāku laiku nekā citiem komersantiem, kuri pārskatu iesnieguši

noteiktajā termiņā".

Nevaru nepiekrist tam, ka saudzējošāks pamattiesību

ierobežošanas līdzeklis vispārīgi var tikt uzskatīts arī par

priekšrocību. Tieši tādēļ, pēc mana ieskata, brīdinājuma

nosūtīšanu komersantam var uzskatīt par personas pamattiesības

saudzējošāku līdzekli, jo sevišķi ievērojot to, ka Satversmes

tiesa jau ir atzinusi: pamattiesības var ierobežot saudzējošāk,

ja noteikta tiesiska pienākuma izpilde tiek atlikta vai sadalīta

termiņos (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

17. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-05-01

14.2. punktu) vai ja personas tiesībām iegūt informāciju

tiek noteikta atšķirīga procesuālā kārtība

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra

sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 21. punktu), vai ja

personu tiesības izveidot reliģisku savienību tiek īstenotas

īsākā termiņā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01

21.3.2. punktu), vai ja personai adresēta lēmuma

pieņemšanai tiek noteikta atšķirīga procedūra, kas paredz

individuāla vērtējuma sniegšanu katrā konkrētā gadījumā

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

4. novembra sprieduma lietā Nr. 2021-05-01

21. punktu).

Tāpat jāņem vērā, ka lietas materiālos ir tolaik par nozari

atbildīgās ministrijas - Ekonomikas ministrijas - 2022. gada

28. aprīļa vēstule, kura nosūtīta Administratīvajai

apgabaltiesai un kurā ministrija skaidro, kādēļ atjaunota

kārtība, atbilstoši kurai komersants par elektroenerģijas gada

pārskata neiesniegšanu visupirms saņem brīdinājumu. Vēstulē

norādīts, ka Ekonomikas ministrija grozījumu izstrādes gaitā ir

vērtējusi visu obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības mehānismu

kopumā, ņemot vērā dažādas smaguma pakāpes pārkāpumiem

piemērojamās atbildības savstarpējo saskaņotību. Ministrija esot

secinājusi, ka saistībā ar gada pārskata neiesniegšanu noteiktajā

termiņā uzraudzības mērķus ir iespējams sasniegt, par šā veida

pārkāpumu komersantam izsakot brīdinājumu, bet lēmumu par

obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu pieņemot tad, ja komersants

gada pārskatu neiesniedz divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma

saņemšanas (sk. lietas materiālu 4. sēj.

56.-58. lp.). Tādējādi arī attiecīgajā laika periodā

atbildīgā ministrija brīdinājuma atjaunošanu ir saistījusi ar to,

ka iepriekš pastāvējusī kārtība bija nesamērīga salīdzinājumā ar

sekām, kādas izriet no citiem Noteikumos Nr. 560

paredzētajiem pārkāpumiem, kā arī ar to, ka obligātā iepirkuma

uzraudzību var veikt vienlīdz efektīvi arī tad, ja pārskats tiek

iesniegts pēc brīdinājuma saņemšanas.

Īpaši jāņem vērā tas, ka Noteikumi Nr. 560 virknē

gadījumu paredz un arī apstrīdēto normu spēkā esības laikā

paredzēja, ka brīdinājums par iespējamo obligātā iepirkuma

tiesību atņemšanu ražotājiem nosūtāms, piemēram, tad, ja

elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas

operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju

norādītajai jaudai, ja elektrostacijā uzstādītās mēraparātu vai

mērlīdzekļu sistēmas kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir

nokavēti līdz 10 dienām, ja elektrostacijas darbība neatbilst

normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai

vides aizsardzības vai darba drošības jomā (sk. Noteikumu

Nr. 560 43., 49. un 51. punktu redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim). Tas nozīmē,

ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā brīdinājuma nosūtīšanas

sistēma obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzības

īstenošanai jau bija izveidota un tika īstenota dažādu tādu

pārkāpumu gadījumos, kuri citstarp var būt saistīti ar valsts

atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu un reālu nepamatotu izmaksu

radīšanu elektroenerģijas galapatērētājiem.

Noteikumu Nr. 560 41. punkts šobrīd spēkā esošajā

redakcijā paredz brīdinājuma nosūtīšanu komersantam. Ministru

kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 177

"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada

2. septembra noteikumos Nr. 560 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un

uzraudzību"" (turpmāk - Noteikumu grozījumi) anotācijā

norādīti vairāki problēmjautājumi, kas ar Noteikumu grozījumiem

ir risināti, tostarp vienotā tehnoloģiskā cikla princips;

elektrostaciju pārkompensācijas novēršana; valsts atbalsta vai tā

izmaksas apturēšana; nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts

atbalsta atgūšana

(sk.: https://tapportals.mk.gov.lv). Saistībā ar

valsts atbalsta vai tā izmaksas apturēšanu anotācijā norādīts uz

atšķirīgām tiesiskajām sekām, kas paredzētas par dažādiem

komersantu pieļautajiem pārkāpumiem.

Ņemot vērā minēto, saprotams, ka ar Noteikumu grozījumiem

atjaunotā kārtība, kas paredz brīdinājuma izteikšanu komersantam

tad, ja tas nokavējis elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas

termiņu, ir saistīta ar normu izdevēja veiktiem samērīguma

apsvērumiem. Proti, tika secināts, ka obligātā iepirkuma

uzraudzību vienlīdz efektīvi var veikt arī tad, ja komersants,

kas nav noteiktajā termiņā iesniedzis elektroenerģijas gada

pārskatu, tiek brīdināts par iespējamo obligātā iepirkuma tiesību

atņemšanu un valsts atbalsta atmaksu.

Ievērojot to, ka valstī jau pastāvēja un pastāv brīdinājumu

nosūtīšanas sistēma obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas

uzraudzības īstenošanai, nevar atzīt, ka brīdinājuma nosūtīšana

komersantam, kas nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu

Noteikumos Nr. 560 paredzētajā termiņā, prasītu no valsts un

sabiedrības nesamērīgi lielu ieguldījumu, jo sevišķi ņemot vērā

to, ka brīdināšanas sistēma tika attiecināta arī uz citiem, ar

obligātā iepirkuma sistēmu pēc būtības nesavienojamiem

pārkāpumiem.