5. pants

Spriedumam ir principiāla nozīme, jo tas priekšplānā

izvirza jautājumu par Saeimas kompetenci un tās īstenošanu

parlamentārā valstī. Manuprāt, īpaši tādās tiesiskās

situācijās, kuras skar likumdevēja un valdības kompetences

robežas un kurās pirmšķietami ir pieejami tiesiski korekti

argumenti divu pretēju viedokļu pamatošanai, būtu svarīgi

atcerēties Saeimas, tas ir, likumdevēja, leģitimācijas pakāpi.

Parlamentārā demokrātijā demokrātiski tieši leģitimēts ir tikai

parlaments, bet izpildvara ir atvasināta no likumdevēja varas. Tā

kā likumdevēja varai ir augstāka demokrātiskās leģitimācijas

pakāpe, tad, nosakot valsts varas atzaru balansu, likumdevēja

varai pienākas zināma virsvadība pār izpildvaru (sk.

Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu "Par Saeimas

apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu

saņemšanai". Grām. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību

komisija. Viedokļi: 2008-2011., Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011.,

54. lpp.).