3. pants

Satversmes tiesa apstrīdētās normas Spriedumā

vērtēja, balstoties uz spriedumā lietā Nr. 2009-11-01

ietvertajiem kritērijiem. Satversmes tiesa:

1) konstatēja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei

[tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu

finansiālo drošību, jo nav samērīga ar tiesneša amatam

izvirzītajām prasībām un noteiktajiem ierobežojumiem (sk.

Sprieduma 22.3. punktu); ar apstrīdētajām normām noteiktā

tiesnešu darba samaksas sistēma nenodrošina tiesnešiem tādu darba

samaksu, kas garantētu viņu finansiālo drošību, kā arī neaizsargā

tiesnešu darba samaksas faktisko vērtību (sk. Sprieduma 22.4.

punktu)], bet procesuālās ekonomijas dēļ vērtēšanu

neturpināja. Tātad Satversmes tiesa nevērtēja apstrīdēto normu

pieņemšanas procedūru;

2) noteica likumdevējam 14 mēnešu termiņu spriedumā konstatēto

neatbilstību novēršanai;

3) neietvēra īpašas norādes likumdevējam, uzskatot, ka

Satversmes tiesas nolēmumos tiesnešu atlīdzības lietās ir

noteikti gan principi, gan kritēriji, gan mērķi, gan arī rīcības

brīvības apjoms, proti, attiecīgā informācija ir pietiekama

Satversmes tiesas sprieduma pienācīgai izpildei.