4. pants

Satversmes tiesa Spriedumā atkārtoti skaidroja

principus, kas ir nozīmīgi tiesnešu neatkarības nodrošināšanai.

Tomēr, ņemot vērā lietas materiālos ietverto informāciju, kā arī

tiesas sēdē minētos argumentus, kas liecina par varas dalīšanas

principa un tiesu varas neatkarības principa ignorēšanu

amatpersonu atlīdzības sistēmas veidošanā vai arī par nepamatoti

šauru šo principu izpratni, uzskatu, ka Spriedumā bija

nepieciešams vairāk izvērst argumentāciju un ietvert skaidrojumu

par:

1) tiesneša statusu un lomu, kā arī tiesneša neatkarības

nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī;

2) varas dalīšanas principa nozīmi tiesiskā valstī un

neatkarīgas tiesas nozīmi šā principa nodrošināšanā;

3) Sprieduma izpildei noteikto termiņu, kā arī jaunas

atlīdzības sistēmas un tādējādi, iespējams, arī citu ar tiesu

varas darbību saistītu lēmumu izstrādes un pieņemšanas

procedūru.

Satversmes tiesa Spriedumā izvēlējās uz apjomīgas informācijas

bāzes parādīt to, līdz kādam absurdam rezultātam ir novedušas

apstrīdētās normas, proti, tiesneša un ierēdņa atlīdzības

sasaiste. Es uzskatu, ka atbilstoši varas dalīšanas un tiesu

varas neatkarības principiem šāda sasaiste jau pēc definīcijas ir

uzskatāma par darboties nespējīgu, jo tā nenodrošina tiesu varu

raksturojošo atšķirīgo principu ievērošanu un izjauc varas atzaru

līdzsvaru un atsvaru. Savās atsevišķajās domās akcentēšu dažus

tiesu varas neatkarības un varas dalīšanas principu aspektus,

kuriem, manuprāt, ir izšķiroša nozīme Satversmei atbilstošas

tiesnešu atlīdzības sistēmas izveidē.