5. pants

Domājot par tiesu neatkarības principu, prātā

jāpatur tas, ka tiesas un tiesneša neatkarība ir nevis pašmērķis,

bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un

stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz

taisnīgu tiesu efektīvai īstenošanai (sk. sprieduma

lietā Nr. 2009-11-01 7. punktu). Tiesneša neatkarība ir

viens no demokrātiskas tiesiskas valsts galvenajiem elementiem,

jo tā ir pamatā varas dalīšanas un tiesiskuma principu

nodrošināšanai, kā arī pienācīgai sabiedrības funkcionēšanai,

proti, cilvēktiesību aizsardzībai, ekonomiskajai drošībai un

brīvai tirdzniecībai, labai pārvaldībai un sabiedriskajai

kārtībai. Tiesneša neatkarība tiek uzskatīta par galveno

demokrātijas, brīvības un sakārtotas ekonomikas pamatu

(Shetreet S. Judicial Independence, Liberty, Democracy and

International Economy. In: Shetreet S. (Ed.) The Culture of

Judicial Independence. Rule of Law and World Peace. Leiden: Brill

Nijhoff, 2014, p. 14). Nav šaubu par to, ka tiesneša

neatkarība ir tiesiskuma priekšnoteikums (Shetreet S. The Mt.

Scopus International Standards of Judicial Independence: The

Innovative Concepts and the Formutlation of a Consensus in a

Legal Culture of Diversity. In: Shetreet S., Forsyth C. (Eds.)

The Culture of Judicial Independence. Conceptual Foundations and

Practical Challanges. Leiden: Nijhoff, 2012, p. 476). Vienīgi

tiesiskā valstī veiksmīgi darbojas tirgus ekonomika un tiek

radīti personas un sabiedrības attīstībai nepieciešamie apstākļi.

Tādējādi valsts labklājība un stabilitāte ir tieši saistīta ar

tiesu varas neatkarību. Tās ir pamattēzes, uz kurām jābalsta

tiesnešu atlīdzības sistēma. Proti, šīs sistēmas mērķis ir sekmēt

tiesu varas neatkarību un tādējādi arī Latvijas valsts ekonomisko

un tiesisko ilgtspēju.

Līdz ar to tiesneša finansiālās neatkarības jautājums ir nevis

tikai tiesnešu, bet gan visas sabiedrības interese. Satversmes

tiesa Spriedumā norāda uz to, ka tiesneša finansiālo drošību

garantē tāda atlīdzība, kas tiesnesim nodrošina pienācīgu dzīves

līmeni visā tiesneša karjeras garumā (sk. Sprieduma 21.

punktu). Šīs atziņas tvērums ir plašāks, jo būtībā Satversmes

tiesa aicina rūpēties par tādu valsts varas atzaru līdzsvaru un

savstarpējo cieņu, kas apliecinātu izpratni par katra varas

atzara nozīmi demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā (sk.

arī Sprieduma 21.2. punktu).