4. pants

Satversmes tiesa Spriedumā atzinusi, ka darbavieta

ir viena no galvenajām akadēmiskās brīvības īstenošanas

procesuālajām garantijām (sk. Sprieduma 11.3. punktu).

Tāpat Satversmes tiesa Spriedumā pamatoti atzinusi, ka profesūra

ne tikai piedalās tiesību uz kvalitatīvu augstāko izglītību

nodrošināšanā, bet arī dod pienesumu tautsaimniecības attīstībā,

kas savukārt ir visas sabiedrības labklājības pamats (sk.

Sprieduma 14. punktu).

Varētu pieņemt, ka sešu gadu termiņš, uz kādu persona tiek

ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā, zināmā mērā

nodrošina periodisku akadēmiskā personāla atjaunošanos, tādējādi

sekmējot arī zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades

attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka spēcīgas profesūras esība

valstī ir viens no obligātajiem valsts ilgtspējīgas attīstības

priekšnoteikumiem. Ne visās nozarēs veicamā zinātniski

pētnieciskā darbība ir reducējama uz sešu gadu periodu.

Zinātniskā darbība ir process, kuru ne vienmēr ir iespējams pēc

noteiktiem rezultatīviem rādītājiem novērtēt sešu gadu griezumā.

Uzskatu, ka likumdevēja izraudzītais termiņš pats par sevi

negarantē zinātniskās darbības kvalitāti. Nenoliedzu, ka

akadēmiskās darbības kvalitātes novērtēšana ir nepieciešama, taču

- vai tā tiek nodrošināta ar Latvijā radīto sistēmu?

Satversmes tiesa norāda, ka Latvijā joprojām, kaut arī

apstrīdētās normas to neparedz, personu zinātniskās darbības

kvalitātes novērtēšanai tiek izmantota aizklātas balsošanas

procedūra (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Ja jau tiek

izmantoti tādi vērtēšanas kritēriji kā pretendenta pētnieciskā

darbība ilgtermiņā, zinātnisko publikāciju nozīmīgums, kā arī

darbs ar studentiem, nav saskatāms pamatojums tam, ka

nepieciešama aizklāta balsošana. Šāda prakse ir pretrunā ar

kvalitatīvas zinātnes nepieciešamību pēc dialoga.

Zinātnes būtība ir dialogs, ideju un argumentu

izklāstīšana, pamatošana, pretargumentu un kritikas uzklausīšana.

Spēcīga profesūra ir tāda, kas aktīvi darbojas zinātnē. Bez

zinātnes nav profesūras. Kvalitatīva zinātniskā darbība citstarp

ietver dialogu ar radniecīgās nozarēs strādājošiem zinātniekiem

no visas pasaules. Mūsdienu informācijas sabiedrībā īpaši būtiska

ir iesaiste starptautiskos zinātniskajos procesos. Norobežošanās

no pasaules zinātnes procesiem noved pie zinātniskās darbības

stagnācijas.

Tādējādi lietas materiāli nerada pārliecību, ka

apstrīdētais regulējums, proti, līgumu slēgšana ar profesūru uz

sešu gadu termiņu, sekmētu profesūras darbību atbilstoši

akadēmiskās brīvības principam un ilgtermiņā nodrošinātu

kvalitatīvu zinātni visās valstij svarīgajās jomās.