5. pants

Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija lietā

nav sniegušas argumentus tam, vai, ilgstoši turoties pie

apstrīdēto normu regulējuma, ir veikta citu valstu prakses

analīze. Kvalitatīva zinātniskā pētniecība neaprobežojas ar vienu

valsti. Uzskatu, ka Latvijā pastāvošais profesūras atlases un

nodarbinātības regulējums nebūtu vērtējams atrauti no citās

valstīs, īpaši Eiropas valstīs, pastāvošās prakses. Nebūtu vēlama

distancēšanās no citu valstu prakses arī jautājumā par augstākā

akadēmiskā personāla zinātniskās darbības kvalitātes vērtēšanu.

Līdz ar to iespējamie alternatīvie līdzekļi būtu aplūkojami

kontekstā ar citu valstu pieredzi.

Aplūkojot citu Eiropas valstu praksi, varētu konstatēt, ka

tieši profesora amata iegūšana ir ilgstošs process. Tā ir

akadēmiskās karjeras virsotne, un, lai to sasniegtu, ir

nepieciešams daudzus gadus ilgs darbs citos akadēmiskajos amatos,

attiecībā uz kuriem varētu arī pastāvēt terminēto līgumu sistēma.

Dažās valstīs ir spēkā noteikums pat par īpašas pārbaudes

nokārtošanu, lai iegūtu profesora amatu, kas ir pamats beztermiņa

līguma slēgšanai. Tomēr pastiprināta nozīme tiek piešķirta

zinātniskajam darbam un tādām publikācijām, kuras raisījušas

zinātnisku diskusiju, kuras tikušas izmantotas praksē un uz kurām

atsaucas citi zinātnieki gan nacionālās zinātnes, gan pasaules

zinātnes diskursā. Tātad citās Eiropas valstīs uzsvars tiek likts

uz akadēmiskā personāla sniegumu pēc būtības, proti, kvalitatīvo

aspektu. Atbilstoši tam tiek sniegtas arī darba garantijas.

Tādējādi citu valstu prakse norāda

uz to, ka pastāv citi, alternatīvi risinājumi.