6. pants

Likumdevēja pienākums ir periodiski pārskatīt

regulējumu, ja pastāv šaubas vai sabiedrībā notiek diskusija par

to, vai regulējums joprojām atbilst sabiedrības vajadzībām un

sekmē tās attīstību. Likumdevējam jāpārbauda, vai nepastāv

apstākļi, kas prasa novecojuša tiesiskā regulējuma maiņu,

pielāgošanu sabiedrības attīstības tendencēm. Likumdevējam ar

parlamentārās kontroles starpniecību vai citiem tā rīcībā esošiem

tiesiskajiem līdzekļiem būtu jāgādā, lai arī augstākā akadēmiskā

personāla atlases un nodarbinātības kārtība tiek pārskatīta,

ievērojot augstākās izglītības un zinātnes īpašo nozīmi valsts

attīstībā un nepieciešamību pēc pastāvīgas saiknes arī ar

starptautisko zinātnisko vidi.

Apstrīdētās normas pamatā ir pieņemtas pirms Latvijas

iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā atzīts Sprieduma 17.1. punktā,

vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem akadēmiskā personāla īpatsvars

Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Arī Pasaules

Banka ziņojumā par akadēmisko karjeru Latvijā ir norādījusi uz

nepieciešamību lūkoties pēc jauniem akadēmiskā personāla atlases

risinājumiem (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Kā norādījusi

Satversmes tiesa, viens no šādas situācijas rašanās cēloņiem ir

arī tas, ka savulaik vecuma ierobežojums attiecībā uz

akadēmiskajiem amatiem tika atcelts.

Augstākā akadēmiskā personāla atlase un nodarbinātība ir

ārkārtīgi būtisks faktors, kas ietekmē augstākās izglītības,

zinātnes un pētniecības līmeni Latvijas augstskolās un vispār

valstī. Tāpēc likumdevējam būtu īpaši jāpievēršas šim jautājumam,

apsverot un izstrādājot jēgpilnu risinājumu. Augstākā izglītība

un zinātne ir būtiska sabiedrības kultūras, ekonomikas un vides

ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa. Akadēmiskajai brīvībai ir

būtiska nozīme visas sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Tādēļ

kavēšanās rosināt diskusiju par augstākā akadēmiskā personāla

atlases un nodarbinātības kārtību ilgtermiņā var negatīvi

ietekmēt Latvijas sabiedrības labklājību.

Tādējādi ir virkne faktu, kas

liecina par to, ka likumdevējam bija nepieciešams no valsts

ilgtermiņa attīstības viedokļa pārskatīt nacionālās profesūras -

galvenā zinātnes attīstības garanta - veidošanas sistēmu un

vērtēšanas kritērijus.

Satversmes tiesas tiesnese I.

Ziemele

Rīgā 2019. gada 19. jūnijā