3. pants

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai bija pirmo reizi

jāvērtē uz dzimuma kritēriju balstītas atšķirīgas attieksmes

satversmība. Es piekrītu Spriedumā ietvertajiem apsvērumiem par

sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības izpratnes attīstības

vēsturisko kontekstu un to, ka izskatāmajā lietā šim kontekstam

ir īpaša nozīme (sk. Sprieduma 22. punktu).

Pirmie cilvēktiesību līgumi, kurus pieņēma pēc Pirmā pasaules

kara, paredzēja, ka ir aizliegta diskriminācija uz izcelsmes,

pilsonības, valodas, rases un reliģijas kritēriju pamata. Tobrīd

šajos līgumos vēl netika iekļauts dzimuma kritērijs, taču cīņa

par sieviešu tiesībām jau bija sākusies. Dzimumu vienlīdzības

nostiprināšana plašākā mērogā sākās līdz ar Apvienoto Nāciju

Organizācijas izveidošanu (sk.: W. A. Schabas, U. N.

International Covenant on Civil and Political Rights. Nowak's

CCPR Commentary, 3rd revised ed., N. P. Engel, Publisher,

2019, pp.78-79). Piemēram, Starptautiskais pakts par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) un

konkrēti tā 3. pants īpaši nostiprina dzimumu vienlīdzību. Lai

arī šis pants ir piemērojams kopsakarā ar pārējiem Pakta pantiem,

tomēr tā saturā ir ietverts pozitīvs pienākums dalībvalstīm ne

tikai nodrošināt to, ka sievietes netiek diskriminētas uz dzimuma

kritērija pamata, bet arī veikt tādus īpašus pasākumus, kas ļautu

sievietēm efektīvi īstenot visas tiesības (sk.: W. A.

Schabas, U. N. International Covenant on Civil and

Political Rights. Nowak's CCPR Commentary, 3rd revised

ed., N. P. Engel, Publisher, 2019, pp. 83).