6. pants

Tādējādi var teikt, ka īpašo pasākumu kontekstā

apstrīdētā norma ir neitrāla. Taču, kā zināms, arī neitrāls

regulējums var radīt vienlīdzīgo tiesību principa pārkāpumu.

Tiesa tomēr nav līdz galam definējusi konkrētās situācijas

īpatnības, tādējādi Spriedumā noteikts, ka pati apstrīdētā norma

nosaka atšķirīgo attieksmi, un tās nepieciešamība analizēta pēc

pēdējā Satversmes 91. panta testa kritērija, proti, pārbaudot,

vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, tātad -

vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips. Vērtējot samērīgumu, tiek ņemts vērā tas, kādēļ

vēsturiski bijis nepieciešams īpaši pievērsties sieviešu tiesību

aizsardzībai un kā laika gaitā ir attīstījusies sabiedrība un tās

izpratne par dzimumu vienlīdzību.

Tā kā attiecībā uz notiesātajām sievietēm īstenotie īpašie

pasākumi ir viens no galvenajiem atšķirīgās attieksmes samērīguma

vērtēšanas kritērijiem, šo Sprieduma pieeju var saprast arī tā,

ka īpašie pasākumi paši par sevi veido nevienlīdzīgu attieksmi uz

dzimuma kritērija pamata. Sprieduma 29.2. punkts ietver

secinājumu, ka "tiesiskais regulējums, kas tikai pēc dzimuma

kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas individuālās

vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz stingrāku

soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas atšķirīgas

tiesības un ierobežojumus (īpaši tiesību uz privāto dzīvi

ierobežojumus) salīdzinājumā ar notiesātajām sievietēm,

nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu. Tas arī

notiesāto vīriešu ģimenēm nenodrošina tādu pašu aizsardzību kā

notiesāto sieviešu ģimenēm un citstarp aizskar notiesāto vīriešu

bērnu vislabākās intereses". Savukārt Sprieduma 30.punktā

tiesa norāda: likumdevējam jāņem vērā, ka notiesātās sievietes ir

īpaši aizsargājama ieslodzīto grupa, un regulāri jāapsver, vai un

kādi īpaši pasākumi ir nepieciešami šīs ieslodzīto grupas

aizsardzībai. Savukārt Sprieduma nolēmumu daļa arī pieļauj

vērtējumu par to, kas būtu maināms notiesāto vīriešu tiesību

īstenošanā.

Tādēļ tradicionālā izvērtēšanas

metodoloģija, kura Spriedumā ievērota, vērtējot apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 91. pantam, kaitē Sprieduma

skaidrībai un liek domāt par zināmu iekšējo pretrunu.