6. pants

Spriedumā būtiska nozīme piešķirta Saeimas

funkcionēšanai. Proti, Satversmes tiesa atzinusi, ka krīzes

situācijā, pieņemot Saeimas deputāta tiesības ierobežojošas

normas, var tikt apdraudēta Saeimas lemtspēja. Saeima tai

piešķirto likumdevējvaru īsteno, pieņemot tās kompetencē nodotus

lēmumus savās sēdēs. Satversmes 23. pantā noteikts, ka

Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas

locekļu. Atsevišķos gadījumos Satversmē noteiktas augstākas

kvoruma prasības (Sprieduma 17.2. punkts). Ikvienam

Saeimas deputātam ir īpaša loma Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā

valstī. Arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens vai daži Saeimas

deputāti, ir būtisks Saeimas darbā (Sprieduma

20. punkts).

Vienlaikus lietas materiālos ir informācija, ka līdz

2021. gada 15. novembrim sadarbspējīgu Covid-19

sertifikātu nebija ieguvuši tikai četri deputāti, savukārt vēlāk

- tikai Pieteikuma iesniedzēja.

Satversmē nav nevienas normas, kura prasītu visu 100 Saeimā

ievēlēto deputātu dalību Saeimas darbā, piemēram, piedalīties un

balsot Saeimas sēdēs. Tieši pretēji - Satversmē ietvertās kvoruma

un balsu vairākuma prasības liecina, ka tās autori pieļāvuši, ka

ne vienmēr visiem 100 Saeimas deputātiem būs iespējams

piedalīties Saeimas sēdē. Piemēram, vislielākais kvorums

paredzēts Satversmes 68. un 76. pantā, kurā tiek prasītas

vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Saeima ir tiesīga

darboties arī nepilnā sastāvā, kad deputātu skaits to vai citu

iemeslu dēļ samazinājies (Kuzņecovs A.

5. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.)

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima.

Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 60. lpp.). Arī

Saeimas Juridiskais birojs savulaik uzsvēris, ka, iztrūkstot

kādam deputātam vai tam esot aizkavētam, Saeima ir tiesīga

darboties nepilnā sastāvā un šādu pagaidu stāvokli nevar nosaukt

par pretlikumīgu un antikonstitucionālu (Par Saeimas tiesībām

darboties nepilnā deputātu sastāvā. Saeimas Juridiskā biroja

1993. gada 29. septembra atzinums

Nr. 6/2-4-16. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti.

1993-2013. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 31. lpp.).

Līdz ar to uzskatu, ka izskatāmajā lietā, ņemot vērā arī lietas

materiālos esošo informāciju, bija secināms, ka noteiktais

ierobežojums būtiski neapdraudēja Saeimas lemtspēju.

Savukārt, ja deputātam ir svarīgi, ka viņa pārstāvētais

politiskais spēks izsaka savu viedokli Saeimas sēdēs, deputāts

var nolikt savu mandātu, lai tas tiktu uzticēts nākamajam viņa

pārstāvētās partijas (apvienības) pārstāvim. Ņemot vērā jau

iepriekš norādīto, ka Saeima tiek ievēlēta proporcionālās

vēlēšanās, balsojot par politisko partiju, nevis atsevišķu

indivīdu, Saeimā ievēlētais deputāts kandidātu saraksta ietvaros

ir aizvietojams, proti, politiskā partija (apvienība) savas

pozīcijas pārstāvēšanu un balsu skaitu Saeimas sēdē var

nodrošināt ar nākamo kandidātu sarakstā. Savukārt Spriedumā nav

analizēta tieši Pieteikuma iesniedzējas situācija, kas dotu

pamatu uzskatīt, ka viņa Saeimas darbā būtu bijusi

neaizvietojama.

Ievērojot minēto, uzskatu, ka ar apstrīdēto normu noteiktais

ierobežojums bija samērīgs.